Tas pieņemts, lai veicinātu ražošanas un infrastruktūras attīstību reģionā, piesaistot investīcijas un radot jaunas darbavietas. Lai tiktu izstrādāts šis dokuments, paveikts milzīgs darbs, kurā aktīvi iesaistījās daudzu Latgales pašvaldību vadītāji, tai skaitā Daugavpils mērs Jānis Lāčplēsis. Viņu iniciatīvu atbalstīja Saeima, Latvijas valdība un arī paši uzņēmēji: likums pieņemts un stājies spēkā.

Konferences galvenais uzdevums bija informēt vietējos uzņēmējus un ārvalstu investorus par Latgales SEZ iespējām un Daugavpils kā reģiona ekonomikas centra milzīgo potenciālu. Pilsētas teritorijā darbojas 115 rūpniecības uzņēmumi, no tiem aptuveni desmit ir lielas komercsabiedrības ar ārvalstu kapitālu.

Uzņēmējdarbības atbalstam un attīstībai dažādos pilsētas mikrorajonos ir izveidotas sešas rūpnieciskās zonas un ražošanas teritorijas, kurās var izvietot jaunus uzņēmumus. Jāatzīmē, ka Latgales SEZ nav piesaistīta kādai konkrētai teritorijai. Izpildot vairākus nosacījumus, jebkurš uzņēmums reģionā var pievienoties speciālajai ekonomiskajai zonai un saņemt nodokļu atvieglojumus no 35 % līdz 80 %.

Biznesa konferenci organizēja Daugavpils pilsētas dome sadarbībā ar Latgales plānošanas reģionu, kas nodrošina Latgales SEZ pārvaldību. Intensīvs speciālistu darbs, lai piesaistītu rezidentus, organizētās tikšanās un sniegtās konsultācijas ir devušas labus rezultātus. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards norādīja, ka divu mēnešu laikā piecpadsmit investori ir pieteikušies dalībai Latgales SEZ.

Konferences dalībnieki ieguva arī informāciju par atbalstu uzņēmējiem no valsts un pašvaldības puses. Foruma laikā parakstīti divi līgumi: par sadarbību starp Latgales un Vitebskas speciālo ekonomisko zonu, kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Dienvidlatgales nodaļu un Baltkrievijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Vitebskas nodaļu. Pēdējais ir spēkā kopš 2002. gada, taču efektīvākas sadarbības nodrošināšanai, ņemot vērā esošo situāciju, līgums pārstrādāts un papildināts.