Par pilsētām

"Daugavpilī jau esmu bijis, esmu pat lidojis ar paraplānu un esmu redzējis Daugavpili no augšas. Pirmo reizi šeit viesojos 1993. gadā. Lieliska un superīga pilsēta. Lielāka nekā Talsi. Daugavpils ir saules pilsēta. Cilvēki te apkārt smaida un jūs smaidāt, tikai nezinu, kāpēc. Un cietoksnis te ir brīnišķīgs. Es vienu dienu aizgāju uz RIMI veikalu nopirkt zeķes, ūdeni un bumbierus, ar mani veikalā sasveicinājās. Satiku savus paziņas - Ilonas Bageles mammu, aprunājamies mazliet. Jau sen gribu atbraukt pie jums uz spīdveju, tomēr nekādi nesanāk..."

Talsi ir mana dzimtene, spēka vieta. Tā ir mana mīļākā pilsēta - tur dzīvo mani un sievas vecāki, tur piedzima mani bērni, izņemot vienu meitu, jo tolaik, kad viņa piedzima, dzemdību nams bija aizvērts. Tagad viss ir kārtībā, tas ir atvērts atkal. Uzskatu, ka paši svarīgākie skolotāji jebkura cilvēka dzīvē ir vecāki. Man tā bija. Pēc tam parādījās pedagogi Talsu mūzikas skolā. Mani neaudzināja stingri. Ģimenē mēs bijām pieci bērni, grūti laiki, naudas ne vienmēr pietika. Es tagad to saprotu, bet tolaik nejutu trūkumu.

Tagad mana ikdiena ir ļoti cieši saistīta ar Maskavu. Daudz laika pavadu viesnīcās un filmēšanas laukumos. Maskavas iedzīvotāji ir grūti cilvēki. Viņi sarunvalodā bieži izmanto dažādus uzbeku vārdus, nu, jūs saprotat, par kādiem vārdiem es runāju, negribu tos nosaukt...Bet ja es uzdrošinos teikt tos vārdus, tad viņi brīnās. Ar viņiem nezini, kā jokot. Tomēr kopumā viņi ir interesanti cilvēki, es nupat tik esmu sācis pētīt krievu tautu"...

Par projektiem

Ko man deva piedalīšanās raidījumā "Golos"? Jaunus paziņas. Bet tās kameras... Es nevaru teikt, ka baidījos no kamerām līdz šim, bet kaut kāds uztraukums bija. Kad filmēšanas laukumā dzirdēju: "Divdesmit septītā kamera gatava?" Man pat bail kļuva. Tevi visu laiku vēro. Es ne vienmēr piedomāju pie tā, ko saku, bet tur esot esmu sācis piedomāt pie tā. Un nu jau var teikt, ka esmu pieradis. Protams, stress bija. Es neārstēju to ar alkoholu. Runā, ka konjaks palīdz...Nē, nelīdz. Es dzeru ūdeni.

"Точь-в-точь" - tas ir interesanti. Interesanti ir iedzīvoties tēlā. Man ļoti grūti gāja ar Džo Dassena tēlu, es uzskatu, ka tas slikti sanāca. Man pašam patika Ozi Osborns, Leni Kravics, Tīna Tērnere. Tikai ar Tērneri kurpes traucēja, jo fiziski ir grūti uz augstiem papēžiem. Grims ļoti palīdzēja iejusties tēlā, skaties uz sevi spogulī un saproti, ka tiešām esi līdzīgs. Kad veidojām Leni Kravica tēlu, es ierados pusdienlaikā un man bija jāuzstājas astoņos, toreiz teju paspējām laikā izveidot Kravica tēlu. Noņemt grimu, silikona gabalus un parūkas ir daudz vienkāršāk.

Man patīk piedalīties dažādos projektos. Mēs ar draugiem braucam uz Turciju, Transilvāniju, aiz Urāla bijām. Nedaudz filmējām, to pēc tam varēja skatīties arī televīzijā. Man patīk ekstremālie ceļojumi un dzīvošana teltī. Var nedēļu nemazgāties, neskūties, nedomāt par matu veidošana. Šie projekti aizrauj un neapnīk. Es nezinu, kādi interesanti piedāvājumi vēl sekos, bet kaut kas noteikti būs...

Jūs par Eirovīziju jautājāt? Es īpaši nesekoju. Zinu trīs dziesmas - Gagarinas, Aminatas un Šveices dziedātāja , kurš uzvarēja. No tiem trijiem es noteikti izvēlētos mūsu Aminatu. Viņa dziedāja savu dziesmu, nenopirka to, uzrakstīja pati. Viņas 6.vieta ir liela veiksme".

Par nākotnes plāniem

"Šobrīd notiek tūre pa Latviju. Pavisam drīzi, 13. jūnijā, būs koncerts Talsos. Jūlijā dziedāšu koncertzālē "Dzintari", Jūrmalā. Oktobrī tiek plānots koncerts Sanktpēterburgā (25. oktobrī ir jānotiek jaunā diska "Gravitācija" prezentācija lielajā koncertzālē "Октябрьский"- autora piezīme ). Pagaidām nezinu, kas būs tālāk. Es, protams, ik pa laikam ļauju sev atpūsties atvaļinājumā. Piecas dienas ir pilnīgi pietiekoši. Atbraukšu pie jums uz spīdveju. Tur alus jādzer, pareizi?"