Pasākuma ievadā īsas uzrunas teica Ludzas Baltkrievu biedrības “Kriņica” («Крынiца») priekšsēdētāja vietnieks Anatolijs Lisovecs, kā arī Ludzas novada pašvaldības pārstāvji – domes priekšsēdētāja vietniece sociālajos, izglītības un kultūras jautājumos Jevgenija Kušča un pašvaldības izpilddirektors Sergejs Jakovļevs. No pašvaldības biedrībai “Kriņica” tika pasniegts svētku kliņģeris.

Pasākumā piedalījās un uzrunas teica arī divi Latvijas Republikas 12. Saeimas deputāti: Jeļena Lazareva un Aleksandrs Jakimovs.

Daugavpils Baltkrievu kultūras centra vadītāja Žanna Romanovska uzdāvināja Ludzas novadpētniecības muzejam nelielā tirāžā izdotu grāmatu, kurā apkopota Ludzā dzimušās Valentīnas Kozlovskas daiļrade. V. Kozlovska savulaik mācījusies Ludzas baltkrievu un Ludzas krievu skolās, studējusi universitātē Daugavpilī un Minskā, kļuvusi par ārsti, dzīvojusi un strādājusi Minskā.

Svētku uzrunās tika uzsvērts, ka ir grūti, pat neiespējami iedomāties baltkrievu kultūru bez Kupalas un Kolosa daiļrades. Viņi abi ir baltkrievu nacionālās atdzimšanas kustības līderi, personības ar plašu redzesloku un dziļu erudīciju. Abi ir dzimuši vienkāršās zemnieku ģimenēs. Ir zināmi fakti no Kupalas biogrāfijas, kas viņu visai cieši saista ar Latgali. Arī latviešu dižais dzejnieks Jānis Rainis, ciemodamies Baltkrievijā, tikās ar Janku Kupalu, viņi sarakstījās. Viņus vienoja Raiņa vārdi: “Ne tauta pret tautu, bet visi kopā pret tumsu”.

Baltkrievijas Republikas mūsdienu dzejniekus pasākumā Ludzā pārstāvēja Staņislavs Volodjka, kurš jau krietnu laiku dzīvo un strādā Daugavpilī, viņš ir Baltkrievijas Republikas Rakstnieku savienības biedrs. S. Volodjko raksta gan dzejoļus, gan pasakas bērniem krievu un baltkrievu valodā.

Svētku sarīkojumā Ludzā piedalījās viesi no Zilupes un Daugavpils.

Zilupes baltkrievu biedrības “Praļeska” pārstāve Nataļja Mirchulava teica īsu uzrunu un lasīja Jankas Kupalas dzeju. Sarīkojumu ar izteiksmīgām Kupalas un Kolasa dzejas deklamācijām bagātīgu darīja Zilupes vidusskolas audzēknes Jelizaveta Tumina un Katrina Matulenko.

Daugavpils Baltkrievu kultūras centru pārstāvēja ansamblis “Praļeski”, kas izpildīja dziesmas baltkrievu un latviešu valodā, kā arī šī centra teātra studija “Pauļinka” ar Ludzā starpkaru periodā dzimušās Valentīnas Kozlovskas skeču par Ziemassvētku vakaru (“Kaļadnij večer”). Jāpiebilst, ka Latvijas pirmās brīvvalsts laikā Daugavpilī darbojās Baltkrievu amatierteātris “Pauļinka”, un 2007. gadā faktiski izdevās atjaunot tā darbību Baltkrievu kultūras centra paspārnē.

Pasākums noslēdzās ar svinīgā dvieļa (ručņika) nodošanas ceremoniju. Šis simboliskais akts šogad tiek veikts, nododot dvieli no vienas baltkrievu biedrības otrai Baltkrievu kultūras dienu Latvijā pasākumu ietvaros. Ludzas “Kriņica” svinīgo dvieli bija nodevusi Viļānu biedrībai “Sjabri”. Savukārt “Sjabri” to pasākuma laikā Ludzas Tautas namā nodeva Zilupes biedrībai “Praļeska”.

Svētku pasākumu latviešu un baltkrievu valodā vadīja Ludzas novadpētniecības muzeja līdzstrādniece Rita Kučāne.

Šis Baltkrievu kultūras dienu pasākums tika organizēts, piesaistot Ludzas novada pašvaldības līdzfinansējumu.