Rīcības plānā Latgales reģiona izaugsmei 2015.-2017.gadam minēts, ka lielāko tā finansējuma daļu veido ieguldījumi degradēto teritoriju revitalizācijā Latgales plānošanas reģionā un Alūksnes novadā un tie ir 52,24 miljoni eiro. Šie līdzekļi tiks ņemti no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF).

Ieguldījumu rezultātā ir plānots izveidot 818 jaunas darba vietas, piesaistīt privātās investīcijas 52,18 miljonu eiro apmērā un samazināt degradētās teritorijas par 124,6 hektāriem.

Ņemot vērā, ka laika no 2000.gada sākuma līdz 2014.gada sākumam iedzīvotāju skaits Latgales plānošanas reģiona pašvaldībās sarucis par 25,7%, ir nepieciešams īstenot īpašus atbalsta pasākumus ekonomiskās aktivitātes paaugstināšanai. VARAM norāda, ka ir jārada priekšnosacījumi jaunu uzņēmumu izveidei un esošo uzņēmumu darbības paplašināšanai, tādējādi radot arī jaunas darba vietas. Ar mērķtiecīgām un ekonomiski pamatotām investīcijām uzņēmējdarbības vides uzlabošanā plānots padarīt Latgales plānošanas reģionu pievilcīgāku uzņēmējdarbībai. Ministrija sagaida, ka tā rezultātā būs vērojams privāto investīciju pieplūdums šajā reģiona.

ERAF finansējums tiks sadalīts pa vairākām pašvaldībām. Daugavpilij un Rēzeknei tiks 17,35 miljoni eiro, Balvu, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu un Alūksnes novadam - 11,89 miljoni eiro, bet pārējiem Latgales reģiona novadiem - 23 miljoni eiro. Papildus šim finansējumam Latgales reģiona pašvaldībām būs iespēja pretendēt uz atbalstu citos Eiropas Savienības fondu darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» specifiskajos atbalsta mērķos, kuros pašvaldības ir plānotas kā atbalsta saņēmēji.

Papildus plānā ir paredzēti arī dažādi neinvestīciju pasākumi, lai uzņēmējiem izvietošanos Latgales reģionā padarītu pievilcīgāku, piemēram, nodokļu politikas pasākumi un kapacitātes stiprināšana. Plānā minēts, ka ir nepieciešams īstenot nodokļu politikas diferencēšanu, paredzot Latgales plānošanas reģionā strādājošajiem uzņēmumiem labvēlīgākus nosacījumus. Tāpat paredzēts paplašināt Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas teritoriju, jo tajā uzņēmumiem ir dažādas priekšrocības, ļaujot līdzekļus novirzīt uzņēmējdarbības attīstībai.

Ministrija gan piebilst, ka plānojot dažādas nodokļu politikas izmaiņas, tās ir jāizmēģina nelielā reģionā. Tāpēc valsts pārvaldes iestādēm būtu jāizvērtē iespējas īstenot Latgales plānošanas reģionā pilotprojektus plānotu nozīmīgu politikas izmaiņu vai jaunu politikas risinājumu īstenošanai. Tādējādi veiksmīgas politikas vai normatīvā regulējuma izmaiņu ieviešanas gadījumā Latgales reģions būtu pirmais, kas gūtu labumu no šīm izmaiņām un līdz ar to tiktu pozitīvi ietekmēta reģiona attīstība. Latgales plānošanas reģionā kā pilotprojekts varētu tikt īstenoti, piemēram, pasākumi sociālās uzņēmējdarbības attīstībai, teikts dokumentā.

Jau ziņots, ka VARAM 2012.-2013.gadā īstenoja plānu Latgales reģiona attīstībai. Tā rezultātā reģionam kopumā tika piesaistīti 98,8 miljoni eiro. Tika izveidots Latgales uzņēmējdarbības centrs, piesaistīti 47,48 miljoni Latgales pašvaldībām uzņēmējdarbības vides sakārtošanai, piešķirti 9,07 miljoni eiro Latgales vietējo autoceļu un sliktā grants seguma atjaunošanai. Bet, lai mazinātu esošos stereotipus par Latgali un popularizētu tās pozitīvu potenciālu, pēc VARAM pasūtījuma tika uzņemtas divas filmas par Latgales reģionu.

Ministrija secinājusi, ka pirmais plāns ir devis nozīmīgu ieguldījumu Latgales reģiona izaugsmei, stiprinot priekšnoteikumus tā attīstībai.