"Visiem reģioniem un Rīgai nevar izstrādāt vienotu formulu, kā tos attīstīt. Analizējot pa attīstības centriem, redzam, ka Rīga un Pierīga ir Eiropas Savienībā, bet Zemgale ir Rumānijas vidējos rādītājos, un Latgales reģions ir Bulgārijas rādītājos," situāciju raksturoja Meņģelsone.

Viņa norādīja, ka augstāka labklājība, piepildītas darbavietas un mazāka ēnu ekonomika ir tajās pilsētās un reģionos, kuros ir samēra labs sociālais dialogs starp uzņēmējiem un pašvaldībām.

Kopumā raidījuma diskusijas dalībnieki izdalīja trīs faktors, no kuriem ir atkarīga novada attīstība - cilvēku resursu pieejamība, infrastruktūra un sadarbība ar pašvaldību. Latvijas pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbībā Andra Feldmane pauda uzskatu, ka īstais salikums ietver sevī arī līderi pašvaldībā un atvieglotus nodokļus komunālajiem maksājumiem un pārtikai. Cēsu novada mērs Jānis Rozenbergs uzsvēra, ka tikpat svarīga ir arī izglītība, sevišķi profesionālā izglītība, lai iegūtu kvalificētu darba spēku, kā arī novada vēsturiskās tradīcijas un veiksmes faktors.

Feldmane atgādināja, ka Latvijas uzņēmēji ir jauni, pastāv ne vairāk kā 20 gadus, taču viņiem starptautiskajā tirgū ir jāsacenšas ar Anglijas, Dānijas, Francijas un citiem uzņēmumiem, kuri dibināti jau pirms 100 gadiem un kuriem ir spēcīgs mārketings.

Komentējot pašvaldību specializāciju, Feldmane norādīja, ka tas būtu pārāk riskanti, jo - ja tās savos attīstības stratēģijas plānos iekļaus parāk šauru attīstības jomu spektru, tad pašvaldības riskē ar finansējuma neapgūšanu projektiem, kas nav iekļauti pašvaldības plānos.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits norādīja, ka VARAM plāno palīdzēt uzņēmējiem infrastruktūras jautājumā. VARAM no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem atbalstīts infrastruktūras sakārtošanu, tostarp elektrības, gāzes, siltumtrašu izbūvi. Bremšmits norādīja, ka palīdzību ministrija sniegs pēc uzņēmēju lūgumu saņemšanas, ko pašlaik arī gaida.

Kopumā deviņām republikas pilsētām un 21 reģionālajam attīstības centram paredzēti nepilni 300 miljoni eiro no Eiropas Savienības fonda, bet pārējām 89 pašvaldībām novirzīti 37 miljoni eiro. Finansējumu varēs saņemt konkursa kārtībā.