Daugavpils novada Kultūras pārvaldes vadītāja Ināra Mukāne stāsta: "Slutišķu vecticībnieku lauku sēta ir vienīgais šāda veida muzeja objekts Latvijā, kas atrodas autentiskā apdzīvotā sādžā, kur apmeklētāji var iepazīties ar unikāliem Latgales vecticībnieku garīgās un sadzīves kultūras materiāliem. Ekspozīcijas ēkas ir tautas būvniecības paraugi ar daudzām dekoratīvām koka detaļām, logu apmaļu un slēģu rotājumiem, ārdurvju vērtņu veidojumiem. Vairākas Slutišķu sētas būves, ēku koka detaļas bija nolietojušās un pat zudušas, tāpēc projekta ietvaros vispirms tika organizēts iepirkums par tehniskā projekta izstrādi un objekta vēsturisko izpēti."

Zudušās saimniecības ēkas tika atjaunotas, vadoties pēc fotogrāfijām un citiem vēstures avotiem, saglabājušās kūts akmens sienas un grīda tika restaurētas. Dzīvojamajā mājā, kas bijusi vislabāk saglabājusies, tika veikti nozīmīgi būvniecības un restaurācijas darbi - jumta seguma, logu, grīdu, guļbūves vainagu nomaiņa, durvju, logu apmaļu, mājas dekoratīvo elementu atjaunošana, pagraba remonts. Labiekārtošanas projektā atjaunots vēsturiskais slēgtais pagalms ar koka žogu un vārtiem. Pagalmā izrakta aka ar svērteni. Ārpus vēsturiskā pagalma izveidota teritorija apmeklētāju vajadzībām ar nelielu automašīnu stāvvietu un tualeti. Būvniecības darbi veikti, pielietojot tautas celtniecības prasmes un tradicionālos materiālus. Siltumizolācijai tika izmantotas sūnas, savukārt mitruma izolācijai – bērza tāss. Jaunās ekspozīcijas iekārtošanai tika veikta 16 muzeja priekšmetu restaurācija un 12 jaunu priekšmetu izgatavošana, izvietoti informācijas stendi, pastāstīja Mukāne.

Arhitekts Laimonis Šmits īpaši uzsver Slutišķu sādžas kultūrvēsturiskā mantojuma klātbūtnes nozīmi projekta izstrādes procesā: "Slutišķu sādžas ģeogrāfiskā atrašanās vieta ir unikāla pati par sevi – dabas, kultūras un arhitektūras sinerģija projektu padara īpašu. Sādža, kas vēsturiski ir bijusi tik nozīmīga vecticībnieku kopienai, tagad veic kultūrvēsturisko misiju un mums, projekta izpildītājiem, ir brīnišķīga iespēja skatīt augsto koka amatnieku meistarību un mācīties no tās".

Vērienīgie renovācijas un jaunas ekspozīcijas iekārtošanas darbi tapuši pateicoties Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.-2013. gadam pasākuma "Lauku mantojuma saglabāšana un atjaunošana" projektam "Vecticībnieku vēsturiskās apbūves atjaunošana un lauksaimniecības kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana Slutišķu sādžā", kuru īstenoja Daugavpils novada Kultūras pārvalde.

Vecticībnieki ir pareizticīgās baznīcas strāvojumu pārstāvji, kuri atteicās pieņemt laikā no 1650. līdz 1660. gadam veikto t.s. patriarha Nikona reformu, turpinot pieturēties pie vecajiem rituāliem jeb vecticības. Līdz 1905. gada 17. aprīlim vecticībniekus Krievijas impērijā oficiāli dēvēja par "šķeltniekiem" (раскольники) un pakļāva represijām. Tikai 1971. gadā Maskavas Patriarhāts oficiāli atcēla vecticībnieku nolādējumu "kā nebijušu".

Šis gan nav vienīgais vecticībnieku dzīvei veltītais muzejs tuvējā apkārtnē. Latgales vecticībnieku muzejs darbojas Rēzeknes vecticībnieku draudzes telpās. Tur var apskatīt dažādus darbarīkus, sadzīves priekšmetus, bez kuriem 19. – 20. gadsimtā nevarēja iztikt neviena māja. Arī Igaunijā Kolkjas vecticībnieku muzejā iespējams apskatīt vecticībnieku tradicionālo apģērbu, sadzīves priekšmetus, rokdarbus, darbarīkus, fotogrāfijas, grāmatas un citus materiālus.