Antona Skrindas ieguldījums tautas izglītošanā, laikā, kad Latgale bija iekļauta Vitebskas guberņā (1772-1918), ir neizmērāms. A. Skrinda no dzīves aizgāja jauns, bet savā 37 gadus īsajā mūžā spēja izdarīt ļoti daudz!

Antons Skrinda – patriots, varonis, cīnītājs, kalpotājs savai tautai, organizators, dibinātājs un vadītājs.

Dzimis 1881. gada 14. oktobrī Līksnas pag. Liepas Mukānos, zemnieka Donata un Apolonijas ģimenē, un uzauga diezgan trūcīgos apstākļos.

No 1888. līdz 1891. gadam mācījies Līksnas pagastskolā, pēc Līksnas skolas pabeigšanas A.Skrindas mācības turpina Pēterpilī (tagadējā Sanktpēterburga), kur iestājas katoļu baznīcas aprūpes Sv. Katrīnas proģimnāzijā, kuru pabeidz 1901.gadā ar sudraba medaļu. Pēc ģimnāzijas beigšanas, laika posmā no 1902. līdz 1905.gadam un no 1906. līdz 1909. gadam studējis Pēterburgas Kara medicīnas akadēmijā. 1906.gadā Antons emigrē uz Šveici un turpina studijas Bernes universitātē. No 1910. gada strādā par ārstu Sibīrijā, Krasnojarskā, Verhņeudinskā, Berjozovkā, Kanskā un citviet. 1913. gadā atgriežas Rēzeknē, bet, sākoties Pirmajam pasaules karam, no 1914. līdz 1917.gadam A. Skrinda tiek nosūtīts uz Grodņu. Tālāk viņa ceļš ved uz Austrumprūsiju. 1917. gadā kritis vācu gūstā un saslimis ar asins saindēšanos. Ar gūstekņu ešelonu 1918. gadā atgriežas Rēzeknē, bet jau trešajā dienā pēc operācijas, 1918. gada 31.martā. mirst, apbedīts Rēzeknes Miera kapos.

A. Skrinda ir darbojies laicīgās latgaliešu prozas žanrā. Pirmā publikācija „Nu Leiksnas pogosta” laikrakstā „Gaisma” 1906.gada 21. janvārī. Turpmāk, sākot no 1906. gada, latgaliešu laikrakstos „Gaisma” un „Drywa” publicētas apceres, stāsti, atdzejojumi no poļu un krievu valodām. Savos rakstos A. Skrinda aicina latgaliešus celt savas tautas pašapziņu un labklājību.

A. Skrinda uzskatāms par latgaliešu teātra tradīciju pamatlicēju. Pašdarbības teātriem tulkojis un izdevis lugas. Tautā populārākās no tām bija “Pādejī divi rubļi”, “Katreite”, “Odums un Īva” u.c. Piedalījies aktieru trupā Sanktpēterburgā, vēlāk rīkojis teātra izrādes Latgales laukos.

Darbojies Sanktpēterburgas latgaliešu skolu jaunatnes pulciņā „Gunkurs”, Pēterburgas latviešu muzikālajā biedrībā, bijis biedrības „Gaisma” priekšnieks.

A. Skrinda pieminams arī kā valodnieks. Kopā ar prof. Jāni Endzelīnu sastādīja „Latvīšu volūdas gramatiku” (1908), gādājot par dziesmu repertuāru, Latgales koriem kopā ar Fridrihu Obšteinu sastādīja un izdeva pirmo dziesmu krājumu „Dzīsmu voceleite” (1908) un pirmo latgaliešu dzejas antaloģiju „Kūkle” (1914). Antoloģijā ievietoti piecpadsmit A. Skrindas darbi, trīs no tiem oriģināldzejoļi.

Izdevis arī avīzes “Drywa” pielikumu „Drywas kalendārs” (1914–1918) un „Eisa katoļu ticības ceremoniju izskaidrošona”(1907 un 1908).

Laikā, kad darba gaitas aizrit Krievijā, A.Skrinda 2010. gadā par sievu apņem Antoņinu – krievu tautības pārstāvi. Drīz vien ģimenē piedzima meita, kurai tika dots vārds Leokādija. Taču laimes mirklis bija īss, sieva saslimst un gadu pēc precībām aiziet no dzīves. Paliekot ar mazo meitiņu, Antons ātri vien atgriežas uz Rēzekni, te satiek Helēnu, apprecas un jau 1913. gada 29. decembrī ģimene sagaida pasaulē ierodamies otro meitu, kurai tiek dots vārds Aurēlija Adele.

Sākoties Otrajam pasaules karam, Antona meitas emigrē no Latvijas uz Vāciju, tad uz Kanādu, kur izveido ģimenes un nodzīvo līdz sirmam vecumam.

Helēnas Skrindas kundze par savu vīru Dr. Antonu savās atmiņās raksta: