LVM pārstāvji pagājušajā nedēļā pasākumā "Dabas diena" vēstīja par pērnā gada meža apsaimniekošanas, vides monitoringa un attīstības projekta "Ainavu ekoloģiskās plānošanas principu ieviešana meža apsaimniekošanas plānošanā" rezultātiem. Monitoringa laikā katru gadu tiek novērtēta meža apsaimniekošanas ietekme uz īpaši aizsargājamām un retām putnu sugām, augiem, bezmugurkaulniekiem, aizsargājamiem biotopiem. Dati palīdz izvērtēt, vai nepieciešams veikt papildus pasākumus, lai nodrošinātu meža vērtību saglabāšanu.

Vecākā vides eksperte Ieva Rove informēja, ka patlaban apmēram 60 000 hektāru LVM pārvaldītajās meža zemes ir konstatēti dažādi Eiropas Savienības (ES) nozīmes biotopi. Vidēji katru gadu šī platība pieaug par aptuveni 10 000 hektāriem. Lielākā daļa no biotopiem tiek kartēti un aizsargāti brīvprātīgi.

"Pozitīvi, ka īpaši aizsargājamo putnu sugu monitoringa ietvaros Ziemeļkurzemē atrasta klinšu ērgļa ligzda, kas liecina par jaunas populācijas veidošanos šajā reģionā," informēja LVM vecākais vides eksperts Uģis Bergmanis. Turpretī zivjērgļu ligzdošanas sekmju monitoringa koordinētājs, vides eksperts Aigars Kalvāns informēja, ka pērn konstatēts lielākais jebkad zināmais apdzīvoto zivjērgļu ligzdu skaits vienā gadā, kas sasniedzis 135.

"Dabas dienas" izskaņā klātesošie iepazinās ar projekta "Ainavu ekoloģiskās plānošanas principu ieviešana meža apsaimniekošanas plānošanā" rezultātiem, kurš izstrādāts, lai nodrošinātu LVM realizētās meža apsaimniekošanas prakses saskaņu ar ekoloģiskajām funkcijām - saglabātu sugu un ekosistēmu daudzveidību, nodrošinātu ES nozīmes sugu un biotopu veidu labvēlīgu aizsardzības statusu.

LVM informē, ka ainavu ekoloģiskā plānošana ir instruments, kas integrē dabas resursu izmantošanu ar bioloģisko ilgtspēju, ņemot vērā procesus un dabiskās izmaiņas dažādos laika un telpas mērogos. Līdz 2018.gadam plānots pilnveidot metodiku un sagatavot vadlīnijas ainavu ekoloģiskās plānošanas principu integrēšanai LVM meža apsaimniekošanas plānošanā.

LVM izveidoti, lai apsaimniekotu valsts mežus - izsolītu ciršanas tiesības mežos, tos atjaunotu, nomātu medību platības utt. Kompānijas īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja - Zemkopības ministrija.