"Atceroties to, kā lietas virzījās valdībā, domāju, ka arī Saeimas deputātiem tas nebūs viegls darbs," piebilda premjers.

Viņš atgādināja, ka, uzsākot nodokļu reformas izstrādi, valdība sev izvirzīja divus galvenos uzdevumus - samazināt sociālo nevienlīdzību un veicināt tautsaimniecības attīstību. Bija arī trešais uzdevums - nepieļaut budžeta samazināšanos un neradīt draudus tām nozarēm, kuras tiek finansētas no valsts budžeta.

"Jau no pirmās reformas apspriešanas dienas netrūka ekspertu, kuri apgalvoja, ka šie mērķi nav sasniedzami, jo tie esot pārāk pretrunīgi. Tomēr mūs iedrošināja tas, ka nodokļu reformas mērķus sākotnēji atbalstīja visi sociālie partneri, uzņēmēju organizācijas un arī Latvijas Banka. Šķita, ka mēs esam atraduši kopīgu valodu, un jaunā nodokļu sistēma būs pieņemama visiem. Debates ieilga, un katra no iesaistītajām pusēm sāka vilkt savas sarkanās līnijas un izvirzīt jaunas un jaunas prasības. Dažas reformas idejas tika izrautas no konteksta un plaši apspriestas masu medijos, tādējādi vairojot sabiedrībā pastāvošās bažas par jebkurām pārmaiņām," sacīja Kučinskis.

Viņš norādīja, ka valdībai bija jāmeklē kompromisi gan ar koalīcijas partijām, gan ar sociālajiem partneriem. "Diskusiju karstumā ļoti pamatoti politikas dienas kārtībā ienāca jautājums par veselības aprūpes sistēmas finansēšanas avotiem. Tas bija kritiskākais laiks visā reformas izstrādes procesā. Pārfrāzējot Raini, tas bija brīdis, kad no valdības atšķēlās pēc drauga draugs, bet darbs tika turpināts," atzina Ministru perzidents.

Viņš pauda viedokli, ka pārāk ilgi tika atlikts minimālās algas kāpums, bet pat ar reformā paredzēto minimālās algas kāpumu netiks sasniegts Baltijas kaimiņu līmenis.

"Tas nozīmē, ka tas ir tikai pirmais solis, kuram neizbēgami būs jāmeklē turpinājums. Ja tas netiks darīts, Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts zaudēs savu konkurētspēju. Sociālā nevienlīdzība ir viens no daudzu mūsu sabiedrības problēmu cēloņiem. Pietiek tikai nosaukt Latvijas darbaspējīgo iedzīvotāju emigrāciju un tai sekojošo veselu reģionu depopulāciju," pauda premjers.

Otrs reformas stūrakmens, pēc Kučinska teiktā, ir daudzus gadus diskutētā progresīvās iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmes ieviešana. "Reformā piedāvātās likmes dažādām ienākumu grupām ir kompromiss, kas bija pieņemams vai vismaz saprotams arī tiem uzņēmējiem, kuru ienākumi ir ļoti lieli. Uz mana galda gulēja arī daudz radikālāki priekšlikumi, kuri bija aizgūti no vecajām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Varbūt piedāvātajā progresivitātē nav tik liela fiskālā efekta, bet svarīgs ir pats princips," uzsvēra Kučinskis un piebilda, ka vēl sociālās nevienlīdzības mazināšanā svarīgs solis ir ar nodokļiem neapliekamā minimuma paaugstināšana, kā arī palielinātais atvieglojums par katru apgādībā esošo ģimenes locekli.

Premjers pauda pārliecību, ka Saeimas deputāti grib veidot tādu Latviju, kurā visi tās iedzīvotāji jūtas piederīgi Latvijas valstij, kurā tiek dotas vienādas iespējas visiem un kurā tiek realizēta taisnīga sociālā politika. "Nodokļu reforma var kļūt par labu soli šajā virzienā. Aicinu Saeimas deputātus atbalstīt nodokļu reformas likumu paketi pirmajā lasījumā," uzsvēra Kučinskis.