"Es domāju, ka mēs esam panākuši līdzsvarotu kompromisu," paziņoja ES prezidējošās valsts Igaunijas veselības un darba lietu ministrs Jevgeņijs Osinovskis, kurš vadīja 11 stundas ilgušās sarunas.

Viņš preses konferencē uzsvēra, ka panāktajam kompromisam ir "ļoti spēcīgs atbalsts".

Pret vienošanos iestājās Latvijas, Lietuvas, Polijas un Ungārijas ministri, savukārt Horvātija, Īrija un Lielbritānija atturējās. Pārējās valstis kompromisam izrādīja spēcīgu atbalstu, uzsvēra Igaunija.

Pārsūtīto darbinieku direktīva šobrīd ļauj uzņēmumiem no dalībvalstīm ar zemākām algām uz laiku darbiniekus nosūtīt uz bagātākām dalībvalstīm, izvairoties no tajās esošajiem augstākajiem sociālajiem maksājumiem.

Francijas prezidents Emanuels Makrons bija solījis reformēt šo sistēmu, uzstājot, ka tā rada nevienlīdzīgas pozīcijas bloka turīgākajām dalībvalstīm.

Bloka turīgākās valstis ir uzsvērušas, ka sistēma rada sociālo dempingu, jo ļauj apiet bagātākajās valstīs esošās augstās veselības apdrošināšanas un sociālās iemaksas.

Sarunās tika atbalstīts Francijas aicinājums pagaidu darbinieku darba termiņu ierobežot ar 12 mēnešiem, tomēr ļaujot šo laiku pagarināt par sešiem mēnešiem, ja tiks saņemts darbinieku nosūtījušās kompānijas lūgums.

Sarunu sākumā 2016.gada martā Eiropas Komisija (EK) rosināja griestus 24 mēnešu garumā.

Parīze tikmēr piekāpās ceļu transporta nozares jautājumā. Tās darbību regulēs līdzšinējie noteikumi. Vairākas Austrumeiropas valstis bija paudušas bažas, ka izmaiņas varētu kaitēt to kravas automašīnu šoferu veiktiem pārvadājumiem.

Par vienošanās galīgo versiju vēl lems ministri un Eiropas Parlaments (EP).

2015.gada dati liecina, tā pārsūtīto darbinieku direktīva attiecas uz apmēram diviem miljoniem darbinieku. Visvairāk darbinieku uz ārzemēm nosūtīts no Polijas, Vācijas un Francijas. Visvairāk darbinieku šādā veidā saņēma Vācija, Francija un Beļģija.

EK norāda, ka ārvalstu darbinieki bieži saņemt tikai pusi no tā, kas tiek maksāts vietējiem.