NAP2020 rīcības virziena «Cilvēku sadarbība, kultūra un pilsoniskā līdzdalība kā piederības Latvijai pamats» mērķu sasniegšanai sākotnēji tika plānots investēt kopumā 186,6 miljonus eiro. Uz NAP2020 izvērtējuma brīdi rīcības virziena uzdevumu īstenošanai ir apzinātas kopējās investīcijas 110,8 miljonu eiro apmērā jeb 59,4% no sākotnēji plānotā. No minētajām investīcijām absolūti lielāko daļu jeb 72,3% veido nacionālais finansējums, vienlaikus Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums sastāda 18,6%, bet cits ārvalstu finansējums - 9,2%.

Kā liecina pētījumu dati, iedzīvotāju pilsoniskā aktivitāte lēnām, bet pieaug. Pēdējā gada laikā ar politiķiem vai kādu amatpersonu kaut reizi ir kontaktējušies 14% iedzīvotāju, 10% ir parakstījuši petīciju, bet 8% ir pauduši savu attieksmi, boikotējot noteiktus produktus vai preces. Visbiežāk - 52% gadījumu - iedzīvotāji savu pilsonisko aktivitāti apliecinājuši, piedaloties vēlēšanās, bet citas pilsoniskās aktivitātes formas, piemēram, dalību piketā vai demonstrācijā, dalību partijā vai citā organizācijā, kampaņas atbalstīšanu, nēsājot piespraudi vai uzlīmi, īstenojuši ne vairāk kā 5% sabiedrības.

PKC norādīja, ka, salīdzinājumā ar citām valstīm, pilsoniskās aktivitātes rādītāji Latvijā, līdzīgi kā citās Austrumeiropas valstīs, uzskatāmi par zemiem. Ja Latvijā par pilsoniski aktīviem var uzskatīt kopumā 9% iedzīvotāju, tad Rietumeiropas valstīs tādi caurmērā ir aptuveni 25%, bet Skandināvijas valstīs - vismaz katrs trešais. Tajā pašā laikā, vērtējot tendences valstī, tā sabiedrības daļa, kura piedalās nevalstiskā sektora aktivitātēs, nedaudz pieaug, tāpēc ir pamats uzskatīt, ka NAP2020 izvirzītie pilsoniskās aktivitātes mērķi varētu tikt sasniegti.

PKC aptaujātie eksperti atzina, ka līdz šim bijis rezultatīvs darbs, kas saistīts ar latviešu valodas lietojuma sabiedrībā nostiprināšanos, kā arī iedzīvotāju piederības, pilsoniskās apziņas un lepnuma par savu valsti un tautu veidošanu. Retāk eksperti par sekmīgu atzinuši progresu, lai veicinātu iedzīvotāju savstarpējo sadarbību un uzticēšanos, - salīdzinoši tikai trešdaļa ekspertuvirzību šajā mērķī uzskata par sekmīgu vai drīzāk sekmīgu.

Savukārt lielākā kritika pausta par progresa virzību, lai veicinātu Latvijas iedzīvotāju palikšanu un valsts piederīgo atgriešanos Latvijā, proti, tikai 7% uzskata, ka progress šī mērķa sasniegšanā ir sekmīgs vai drīzāk sekmīgs.

Kā uzskata eksperti, galvenais iemesls, kas traucē izjust piederības apziņu un lepnumu par valsti, ir politiskā vide un korupcijas skandāli, kuru dēļ zūd politiskā uzticēšanās. Otrs biežāk minētais iemesls, kas negatīvi ietekmē nacionālo identitāti un lepnumu par Latviju, ir mediju saturs. Kā eksperti, negāciju pārbagātība informatīvajā telpā nonivelē valsti, tāpēc būtu nepieciešamas plašākas diskusijas par plašsaziņas līdzekļu redaktoru stratēģisko redzējumu attiecībā uz mediju lomu sabiedrības un valsts attiecību veidošanā.

Tāpat liela daļa ekspertu norādījuši, ka piederības apziņu Latvijai negatīvi ietekmē ilgstoša ekonomiskā nedrošība un ienākumu nepietiekamība, kuru dēļ ģimenes pieņem lēmumu aizbraukt no Latvijas.