Aizsardzības eksperts Džulians Lindlejs-Frenčs uzsvēra revolūcijas nozīmi militārajās tehnoloģijās, tāpēc eiropiešiem ir jādomā, kāds varētu izskatīties "nākotnes karš". "Dezinformācija, destabilizācija ir saistīti ar nākotnes karu, 21.gadsimta karu. Daudzi saka, ka tas ir kara veids, kas jau tiek izmantots," piebilda eksperts.

Eksperts uzskata, ka Rietumvalstīm ir jāpalielina sava militārā mobilitāte, kas paredz ieguldījumus infrastruktūrā un komunikācijās. "Tas ir svarīgi, lai nodrošinātu atturēšanu. Nākotnes kara stratēģija iekļauj arī kiberkaru un tehnoloģiju karu, tāpēc jādomā par kolektīvo aizsardzību un jāizveido tādi karaspēki, kas var ātri pārvietoties visos aspektos - kibervidē, zemes spēkos, gaisa spēkos," piebilda eksperts.

Lindlejs-Frenčs uzskata, ka NATO valstu līderiem ir jādomā, kas notiks, ja Krievija un Ķīna kļūs tuvākas un kā mainīsies NATO spēku klātbūtne Eiropā. Eksperts uzskata, ka daudzi Rietumu līderi dzīvo "sava veida desmitgadīga bērna prātā" un nepietiekami izvērtē reālu militāru konfliktu iespējas.

Eksperts ir pārliecināts, ka Eiropas drošības veicināšanai ir jāpalielina Vācijas loma. "Mums nepieciešama Vācijas līderība Eiropā. Vācija varētu būt sava veida starpnieks daudzos jautājumos. Ja Eiropa nevar ieguldīt savā aizsardzībā, tad ASV daudz ko nevar izdarīt. Vācija var dot lielu ieguldījumu," piebilda eksperts.

Lai arī Lielbritānija ir lēmusi par izstāšanos no ES, eksperts uzskata, ka ar šo valsti ir jāpaliek draugiem, jo Lielbritānija ir liels militārais spēks aliansē.

Bijušais ASV Sauszemes spēku komandieris Eiropā Frederiks Bendžamins Hodžess konferencē uzsvēra, ka ASV ekonomiskā attīstība ir saistīta ar Eiropas nākotni un drošību, tāpēc ASV ir nepieciešami sabiedrotie. Bez vairāku Eiropas valstu atbalsta ASV nevarētu veikt militārās operācijas. "Es dažreiz negribētu dzirdēt, ko prezidents (ASV prezidents Donalds Tramps) saka, bet mēs vienmēr šeit būsim un mums ir uzticība šim reģionam," norādīja Hodžess.

Hodžess uzrunā arī pieskārās NATO kapacitātes uzlabošanai Melnās jūras reģionā, piemēram, atbalstot bāzu izveidošanu Rumānijā, kā arī uzlabojot izlūkošanas informācijas apmaiņu "Melnās jūras kontekstā".

"Krievija izmanto daudzus citus veidus, kā uzbrukt. Krievija var uzbrukt ne tikai ar lidmašīnām, tāpēc jādomā, kā uzlabot NATO tehnoloģiskās spējas. Jāmēģina saprast, kādi ir galvenie mērķi un uzdevumi. Daudzas alianses valstis varbūt negrib uzņemtie pārāk lielu lomu. Jādomā, kas notiek, ja Krievija iebrūk mūsu gaisa telpā, tāpēc vajadzētu izveidot kopīgus NATO gaisa spēkus," norādīja Hodžess.

Arī Hodžess savā uzrunā uzsvēra militārās mobilitātes lomu draudu mazināšanā. "Ja mēs nekustēsimies tik ātri kā Krievija, tad varam pieredzēt brīdi, kad Krievija ātri uzbruks un mēs nespēsim reaģēt. Jāparāda, ka spējam viņus atturēt. Vairāk vajag izmantot vilcienus. Patlaban Polijas un Lietuvas valdības domā par Suvalku koridoru un kā šo zonu aizstāvēt. Starp Poliju un Baltiju ir tikai viens centrālais dzelzceļš un viena automaģistrāle, kam jānodrošina visu militāro struktūru spējas ātri pārvietoties. Ja krievi uzbruks, tad jādomā, kā varam aparatūru un cilvēkus spēt ātri pārvietot. Mums vairāk ir jāatjauno tehnoloģijas un jāattīsta ostas," norādīja Hodžess.