Viņa norādīja, ka, ņemot vērā Ukrainas krīzi, NATO klātbūtne Baltijas reģionā ir nozīmīga. «Mēs esam gandarīti par iespēju, ka mācībās šogad piedalīsimies ar saviem 400 karavīriem, kas uzturēsies trīs līdz piecus mēnešus,» norādīja ministre.

Uz žurnālistu norādi, ka Ukrainas krīzes pirmsākumos Vācija bija skeptiska par kontingenta palielināšanu Baltijas reģionā, ministre atbildēja, ka kopš Krievijas-Ukrainas krīzes sākuma ir pagājis vairāk nekā gads un sākumā Vācijā, tāpat kā daudzās citās dalībvalstīs, vispirms bija grūti akceptēt to, cik ārkārtīgi dziļi un ilgtspējīgi ir mainījusies Krievijas pozīcija.

«Tāpēc bija nepieciešams veikt pārliecināšanas darbu, un, protams, kad mēs redzējām faktus un Krievijas hibrīdkaru Austrumukrainā un Krimas aneksiju, tad tas pārliecināja arī Vācijas iedzīvotājus, ne tikai politiskos līmeņus, lai gan mūsu priekšstati bija citādi, mums tomēr ir jābūt spēcīgāk pārstāvētiem visās NATO dalībvalstīs, līdz ar to tas, protams, attiecas arī uz Latviju,» uzsvēra ministre.

Viņa arī informēja, ka Vācija turpinās piedalīties Baltijas valstu gaisa patrulēšanas misijā un gada beigās nosūtīs četras «Eurofighter» tipa lidmašīnas.

«Tas liecina, ka NATO klātesamība tiek pastiprināta. Mēs to ļoti labi apzināmies un saprotam jūsu raizes, bet, protams, mēs, tāpat kā agrāk, strādājam pie diplomātiskajiem risinājumiem ilgtspējības kontekstā,» uzsvēra Vācijas aizsardzības ministre.

Savukārt aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) žurnālistiem norādīja, ka, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, ir nepieciešama būtiska pastāvīga NATO spēku klātbūtne Baltijas reģionā. Tā var izpausties dažādos veidos - gan ārvalstu karavīriem piedaloties mācībās, gan uz rotācijas spēku bāzes. «Tas ir skaidrs, ka vieni paši nevaram reģionu aizstāvēt,» atzina ministrs.

«Šādā veidā tiek nodrošināts tas, ka NATO spēki šeit sadarbībā ar pārējo Baltijas valstu karavīriem veic kopīgas mācības un stiprina sadarbību, lai krīzes situācijās sadarbība notiktu ļoti strauji. Pamatmērķis, protams, ir paaugstināt NATO reaģēšanas spējas,» norādīja ministrs.

Vācijas aizsardzības ministre šodien Rīgā tikās ar aizsardzības ministru Vējoni un Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu. Amatpersonas pārrunāja divpusējo sadarbību un jaunos reģionālos izaicinājumus. Ministri diskutēs arī par NATO Velsas samita lēmumu īstenošanu un NATO iesaisti reģionā.

Jau ziņots, ka šobrīd NATO klātbūtne Baltijā un Polijā tiek nodrošināta ar ASV spēkiem. Tas turpināsies tik ilgi, cik nepieciešams.

Pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas pērn pavasarī un agresijas Ukrainas austrumos ASV sāka operāciju «Atlantic Resolve» - tā ir mācību operācija Baltijas valstīs un Polijā. Tās mērķis ir apliecināt Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas iedzīvotājiem, ka alianse viņus aizstāvēs.

ASV bija pirmā valsts, kura, saasinoties notikumiem Ukrainā, pērn pavasarī uz Latviju nosūtīja desantniekus, kurus oktobra sākumā nomainīja ASV smagās bruņutehnikas 150 karavīru lielā rota ar pieciem tankiem «Abrams» un 12 bruņotām kaujas mašīnām «Bradley».

Šogad janvārī iepriekšminēto rotu nomainīja 170 ASV karavīri un 50 militārās tehnikas vienības, tostarp 17 dažādas modifikācijas bruņotas kaujas mašīnas «Stryker». Šo vienību nomainījuši vairāk nekā 140 ASV karavīri, un martā uz Latviju tika atvesti seši tanki M1A2 «Abrams» un sešas bruņumašīnas M2A3 «Bradley», ar kurām ASV karavīri piedalīsies treniņos un mācībās, tostarp starptautiskajās mācībās «Saber Strike 2015», kas norisināsies Baltijas valstīs jūnijā.

Pērn bez amerikāņiem Latvijā vairākus mēnešus uzturējās arī Norvēģijas vienība.