Deklarācijā teikts, ka Saeima seko notikumiem saistībā ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) un uzsver Lielbritānijas sakārtotas izstāšanās nozīmi.

Lielbritānija ir un paliks nozīmīga Latvijas partnere un sabiedrotā, teikts deklarācijā, uzsverot, ka tāpēc Saeima vēlas pēc iespējas ciešu sadarbību ar to, īpaši iedzīvotāju tiesību, drošības, aizsardzības, ārlietu, ekonomikas, mobilitātes un izglītības jautājumos.

Vienlaikus Latvija vēlētos sagaidīt līdzvērtīgi labvēlīgu Lielbritānijas attieksmi pret Latvijas pilsoņiem šajā valstī.

Saeima aicina Ministru kabinetu sagatavot nepieciešamos grozījumus Latvijas tiesību aktos, lai pielāgotos pārmaiņām, kas gaidāmas pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES. Tiesību aktos izdarāmajos grozījumos tiem Lielbritānijas pilsoņiem, kuri līdz 2019.gada 29.martam būs likumīgi uzturējušies Latvijā, vajadzētu noteikt pārejas periodu uzturēšanās tiesību pārreģistrācijai līdz 2020.gada 31.decembrim. Lielbritānijas pilsoņiem, kuri līdz 29.martam būs likumīgi uzturējušies Latvijā, sociālās drošības jomā būtu joprojām jāpiemēro labvēlīga attieksme attiecībā uz personu tiesībām un pienākumiem.

Kā ziņots, Ministru kabinets 12.februārī izskatīs ar "Brexit" saistītos, Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotos likuma grozījumus, aģentūrai LETA sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Latvijas ĀM janvāra sākumā Saeimas Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas kopsēdē informēja, ka, neskatoties uz to, vai Lielbritānija no ES izstāsies ar vai bez vienošanās, būs nepieciešams grozīt virkni Latvijas likumu un normatīvo aktu.

ĀM iepriekš brīdinājusi - ja Lielbritānija izstāsies no ES bez vienošanās, trīs gadu periodā Latvijas budžetā būs jāparedz papildus tēriņi līdz 10,1 miljonam eiro.

Lielbritānijas parlaments iepriekš noraidīja premjerministres Terēzas Mejas panākto "Breksita" vienošanos, bet Lielbritānijai no ES jāizstājas jau 29.martā.