Ņemot vērā, ka pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika pakāpeniska izpilde 2019. gada budžetā nenotiks, Šuplinska uzsvēra, ka par to turpināsies cīņa jau 2020. gada budžetā, pedagogu algu palielinājumu izvirzot kā ministrijas pirmo prioritāti.

Prioritāšu vidū būs arī papildu finansējums zinātnei, piebilda ministre.

Viņa tāpat pauda, ka, lai arī patlaban darbojas tikai trīs valsts pētījumu programmas un nav izdevies 2019.gada budžetā uzreiz panākt "šo ļoti loģisko soli, ka arī pārējās ministrijas piedāvā pētījuma tēmu un finansējumu", sadarbības padomē tika nolemts, ka tam jābūt 2020. gada prioritāšu vidū.

Kā ziņots, pedagogu atalgojuma pieaugumu plānots risināt 2020. gada budžetā, izriet no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) sacītā žurnālistiem pēc koalīcijas partiju sanāksmes.

Saistībā ar agrāk Saeimas pieņemtajiem lēmumiem, kas attiecas uz "vēl lielākiem algas paaugstinājumiem pedagogiem",- šis process attieksies uz 2020. gada budžetu, "kad sāksim veidot savu politiku, nevis tehniski pieņemt budžetu," skaidroja Kariņš.

Līdz ar to netiks īstenots iepriekš valdības apstiprinātais grafiks, kurš paredzēja pakāpeniski palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes vispārējā izglītībā, tostarp pirmsskolā un speciālajā izglītībā, profesionālajā izglītībā, interešu izglītībā, kā arī augstskolās un koledžās. Zemāko mēneša darba algas likmi pedagogiem no pašreizējiem 710 eiro 2019. gada septembrī bija plānots celt līdz 750 eiro, 2020. gada septembrī – līdz 790 eiro, 2021. gada septembrī –līdz 830 eiro un 2022. gada septembrī –līdz 900 eiro. Grafiks paredzēja arī augstskolu un koledžu mācībspēku zemākās mēneša darba algas likmes pakāpenisku palielināšanu no 2019. līdz 2022. gadam.