Eiropas savienībā vidēji 43% bērnu dzimst ārpus laulības. Tikmēr Lietuvā ārpus laulības dzimst 27% bērnu, bet Igaunijā - 56%. Kā liecina pētījuma dati, Igaunijā un Latvijā katra otrā, bet Lietuvā 42% laulību tiek šķirtas, proti, uz katrām 100 laulībām Igaunijā ir 51, Latvijā 47, Lietuvā 42 šķirtas laulības.

ES vidēji 85% jauniešu vecumā no 16 līdz 24 gadiem dzīvo kopā ar vecākiem, bet Baltijas valstīs šis rādītājs ir zemāks - Latvijā 83%, Lietuvā 81%, Igaunijā 78%. Vidējais vecums, kad jaunieši uzsāk patstāvīgu dzīvi Latvijā ir 27 gadi, Lietuvā - 26 gadi, Igaunijā - 23 gadi. Vidējais vecums, kad jaunieši sāk patstāvīgu dzīvi un atstāj vecāku mājsaimniecību, visās trīs Baltijas valstīs ir nedaudz samazinājies.

Šie un vēl citi dati, pētnieku ieskatā, liecina, ka būtiski mainās ģimenes loma sabiedrībā. "To nevar interpretēt ne kā pozitīvu, ne negatīvu tendenci. Bet būtiski norādīt - politikas plānošanā un rīcībpolitikā šīs izmaiņas būtu jāņem vērā, lai neveidotos politikas pretrunas ar ikdienas realitāti," pausts pētījumā.

Pētījumā atklājies, ka subjektīvais pašnovērtējums par apmierinātību ar savu ģimenes dzīvi Baltijas valstīs ir izteikti augstāki nekā ES vidēji, un visbiežāk pozitīvie vērtējumi sniegti Lietuvā. Tomēr ne visi jaunieši ir apmierināti ar savām iespējām pavadīt laiku kopā ar ģimeni. Igaunijā pozitīvus vērtējumus sniedz 79% jauniešu, Lietuvā - 78%, bet Latvijā - 75%.

Vēl zemāki ir vērtējumi par iespējām atrast domubiedrus, jo Igaunijā savas iespējas pozitīvi vērtē 67% jauniešu, Latvijā - 75%, bet Lietuvā - tikai 54%.

ES valstīs vidēji 19% jauniešu novērtē, ka viņiem ir grūti tikt galā ar nopietnām problēmām savā dzīvē. Igaunijas un Latvijas rādītāji ir līdzīgi vidējam ES rādītājam, kas ir 17% un 18% , savukārt Lietuvas rādītājs ir izteikt augstāks jeb 23%.

Tajā pašā laikā atšķirīgi ir jaunieši vērtējumi par to, vai paiet ilgs laiks pēc neveiksmēm, līdz dzīve atgriežas normālās sliedēs. Ja Igaunijā tikai 9% jauniešu novērtē, ka tas prasa ilgu laiku, tad Latvijā 17% un Lietuvā pat 20%. ES vidējais rādītājs ir 18%, un šādā aspektā Igaunijas rādītājs ir izteikti pozitīvāks, bet Lietuvas nedaudz negatīvāks.

Savas iespējas saņemt palīdzību sarežģītās, problemātiskās situācijās pozitīvi vērtē 63% lietuviešu, 64% latviešu un 76% igauņu jauniešu.

Pētījums izstrādāts "Erasmus+: Jaunatne darbībā" stratēģiskās partnerības projektā "Jauniešu dzīves kvalitātes izpēte Baltijas valstīs", kas tika īstenots no 2017.gada 1.septembra līdz 2019.gada 28.februārim. Projektā izveidota Baltijas jaunatnes pētnieku platforma, lai stiprinātu sadarbību un informācijas apmaiņu starp Baltijas valstīs strādājošajiem jaunatnes pētniekiem, izveidota un pilotēta jauniešu labbūtības indikatoru sistēma, kas ļauj veikt regulāru, starptautiski salīdzināmu jauniešu labbūtības izvērtējumu Baltijas valstīs, kā arī vērtēt Baltijas valstu rādītājus starptautiskā kontekstā un izstrādāta jaunatnes jomai veltīta interneta vietne "www.YouthPitStop.com", kas kalpo kā informācijas, datu un pieredzes apmaiņas punkts darbā ar jaunatni un jaunatnes politikas veidošanā iesaistītajiem.

Pētījumu par Baltijas jauniešu dzīves kvalitāti dažādos tās aspektos starptautiskā salīdzinājumā veikusi biedrība "Latvijas Bērnu labklājības tīkls" sadarbībā ar projekta partneriem Lietuvā un Igaunijā.