Šī norma attiecas uz ģenerālvienošanos slēgšanu, kas paredz, ka piemaksas apmēru par virsstundu darbu var noteikt ne mazāku kā 50% apmērā no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, ne mazāku kā 50% apmērā no noteiktā akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.

Vienlaikus grozījumos precizēts, ka ģenerālvienošanās dokumentam būs jāparedz būtiska valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšana nozarē - vismaz 50% virs valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes.

Uz risku, ka šī norma varētu neatbilst Satversmei, komisijas sēdē norādīja Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis, paužot, ka birojs nevarēs Saeimu šajā jautājumā nepieciešamības gadījumā pārstāvēt Satversmes tiesā.

Komisija sēdē Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa konstitucionālo tiesību padomnieks Jānis Pleps norādīja, ka, ņemot vērā satversmības riskus attiecība uz likumdošanas procesu, attiecīgā priekšlikuma izskatīšanu varētu sākt no sākuma jeb jaunā likumdošanas procesā. Viņš šajā jautājumā atsaucās uz Satversmes tiesas nesen paustajiem secinājumiem par nepieciešamību ievērot atbilstošu likumu pieņemšanas procesu.

Savukārt atbalstītā priekšlikuma autori snieguši savu pamatojumu, kāpēc šī norma atbilst Satversmei un nav pretrunā ar to.

Kā ziņots, patlaban par virsstundu darbu visos gadījumos noteikta piemaksa 100% apmērā. Pieņemot minētos likuma grozījumus, nozarēs, kurās ģenerālvienošanās nav noslēgta, saglabātos līdzšinējā virsstundu apmaksas kārtība.

Atbilstoši Darba likumam nozares ģenerālvienošanos slēdz darba devēji, kas nodarbina vairāk nekā 50% nozares darbinieku vai kuru preču apgrozījuma vai pakalpojuma apmērs ir vairāk nekā 50% no nozares apgrozījuma. Šāda ģenerālvienošanās ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attiecas uz visiem darbiniekiem. Nozares ģenerālvienošanās primāri vērsta uz nozares nodarbināto tiesisko interešu aizsardzību un sociālo garantiju stiprināšanu, taču vienlaikus uzskatāma par vienu no efektīvākajiem instrumentiem attiecīgās nozares sakārtošanai, attīstībai un konkurences veicināšanai, kā arī ēnu ekonomikas ierobežošanai, norāda likumprojekta autori.

Par jauno virsstundu apmaksas kārtību bija vienojušies arī sociālie partneri - darba devēju un darba ņēmēju pārstāvošās organizācijas.

Tomēr Vējonis pērn šos grozījumus nodeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, jo, viņaprāt, valstij ar likumu jāgarantē taisnīgas iespējas visiem, un, apkarojot ēnu ekonomiku vienā nozarē, nedrīkst nelabvēlīgākā situācijā nostādīt citas nozares darba devējus un darbiniekus.

"Likumdošanas procesā izteikto iebildumu par ticamiem satversmības riskiem ignorēšana nestiprina iedzīvotāju uzticēšanos Latvijai un likumiem, bet tieši pretēji - vājina tiesiskumu un pārliecību, ka visiem tiek piedāvāts taisnīgs un godīgs risinājums," iepriekš norādīja prezidents.

Likuma nodošanu otrreizējai caurlūkošanai bija lūdzis tiesībsargs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Ārvalstu investoru padome un Bērnu slimnīcas bērnu ķirurgu arodbiedrība. Likuma izstrādes gaitā būtiski iebildumi par likuma saturu un atbilstību Satversmei bijuši arī Saeimas Juridiskajam birojam.