Kā norāda par likumprojekta virzību atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, ir izveidojusies situācija, ka 11.Saeimā ir pieņemts jauns maksātnespējas regulējums, kam būtu jāstājas spēkā 1.janvārī, taču tiesām nav instrumentu tajā iekļauto normu piemērošanai. Tādēļ nepieciešams līdz attiecīgu Civilprocesa likuma grozījumu pieņemšanai atlikt jaunā maksātnespējas regulējuma spēkā stāšanos.

Gatavojot likumprojektu izskatīšanai Saeimā, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs bija lūdzis saglabāt spēkā stāšanos 1.janvārī likuma pantam, ar kuru tiek samazināti parādu dzēšanas termiņi fiziskām personām. Taču ministrs, Juridiskajai komisijai skatot minēto likumprojektu, apliecināja – sarunās ar valdību veidojošajām partijām un nevalstiskajām organizācijām radusies pārliecība, ka šo normu pieņemšana turpmāk netiks bremzēta. Tādēļ Dz.Rasnačs ir atsaucis savus priekšlikumus un arī likuma pants, kas regulē fiziskās personas saistību dzēšanas termiņus, stāsies spēkā 1.martā.

Līdztekus Juridiskā komisija paudusi konceptuālu atbalstu saistītajiem Civilprocesa likuma grozījumiem, kas nodrošinās procesuālo kārtību jaunajam maksātnespējas regulējumam. Cita starpā likuma izmaiņas reglamentēs tiesas rīcību, ieceļot neitrālu maksātnespējas administratoru gadījumos, kad notiek pāreja no tiesiskās aizsardzības procesa uz juridiskās personas maksātnespējas procesu. Civilprocesa likumā paredzēts arī noteikt, ka tiesa maksātnespējas procesā var atbrīvot no depozīta iemaksas un valsts nodevas samaksas darbiniekus, kuriem vienīgais tiesību aizsardzības līdzeklis ir maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšana.

Civilprocesa likumā paredzētas arī izmaiņas kontekstā ar administratora pienākumu sagatavot izsoles aprēķinu un tiesībām to apstrīdēt, izmaiņas attiecībā uz fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta ieviešanu, attiecībā uz „ģimenes maksātnespējas” pieteikuma iesniegšanu, kā arī citiem maksātnespējas procesa aspektiem.

Saeimā 2014.gada 25.septembrī pieņemtie Maksātnespējas likuma grozījumi paredz būtiskas izmaiņas maksātnespējas regulējumā, kas paredz privātpersonu maksātnespējas procesa reformu, tostarp būtiski samazinot parādu dzēšanas termiņus un ieviešot tā saukto nolikto atslēgu principu mantai, kas kalpojusi kā nodrošinājums. Tāpat izmaiņas paredz būtiskus uzlabojumus juridisko personu maksātnespējas regulējumā, cita starpā ierobežojot tā saucamo izsoļu reiderismu.