VAAD sāk bakteriālās iedegas pārbaudes augļu dārzos 0
Pēc viņas teiktā, pastiprinātas pārbaudes notiks pērn konstatēto slimības perēkļu buferzonās - Jūrmalā, Olainē, Slampē, Stopiņu, Jelgavas, Ozolnieku un Grobiņas novados. "VAAD aicina iedzīvotājus ar sapratni izturēties pret VAAD inspektoriem un sniegt atbalstu iespējami inficēto augu apskatei," sacīja Ūdre, aicinot iedzīvotājus aizdomu gadījumos par iespējami inficētiem augiem informēt tuvāko VAAD reģionālo nodaļu vai zvanīt uz dienesta uzticības tālruni.
Viņa atgādināja, ka pērn Latvijā bakteriālā iedega tika konstatēta astoņās vietās, kur piemēroti fitosanitārie pasākumi un noteikta trīs kilometru buferzona - Sesavas pagastā, Jelgavas novadā piemājas dārzā, Ozolnieku pagastā Ozolnieku novadā apstādījumos gar dzelzceļu, Olainē apstādījumos gar dzelzceļu un Vilces pagastā, Jelgavas novadā komercdārzā.
Tāpat VAAD pērn bakteriālo iedegu konstatēja arī Slampē pilsētas ceļmalas apstādījumos, Rumbulā, Stopiņos, Stopiņu novadā piemājas dārzā, Medzes pagastā, Grobiņas novadā piemājas dārzā, kā arī Jūrmalā, Mellužos piemājas dārzā.
Pērn VAAD inspektori kopumā veica 1593 pārbaudes, kas ir par 448 pārbaudēm vairāk nekā 2013.gadā. Tāpat VAAD inspektori pērn noņēma 1066 augu paraugus, tostarp 27 no tiem ir konstatēta bakteriālā iedega. Tāpat VAAD pieņēma desmit lēmumus par fitosanitāro pasākumu piemērošanu, iznīcinot kopumā 242 kokus, tajā skaitā 122 ābeles, 52 bumbieres, 52 vilkābeles, 15 krūmcidonijas un vienu pīlādzi, kā arī 580 metrus vilkābeļu dzīvžoga, 27 metrus korintu dzīvžoga un 84 vilkābeļu sējenes.
Viņa arī uzsvēra, ka labvēlīgos apstākļos baktērija ātri izplatās un ir grūti ierobežojama, un inficētie augi dažu sezonu laikā aiziet bojā, tāpēc bakteriālā iedega kā augu karantīnas organisms ir jāiznīcina, kā arī jāiznīcina ar šo slimību inficēti un iespējami inficētie augi.
Bakteriālā iedega ir bīstama augļu koku slimība, ko izraisa baktērija "Erwinia amylovora" un kas var izpostīt līdz pat 80% no augļu dārza stādījuma. Tā viegli izplatās ar vēja, kukaiņu, putnu un citu pārnesēju palīdzību. Siltā un mitrā laikā šīs baktērijas strauji vairojas un ilgāk izdzīvo ārpus auga. Apkarot bakteriālo iedegu var, tikai izcērtot un iznīcinot inficētos un apkārt esošos kokus.
Slimība bojā ābeles, bumbieres, krūmcidonijas, korintes, pīlādžus, vilkābeles un klintenes, taču tā nav bīstama ķiršiem, plūmēm, ogulājiem un etiķkokiem. Raksturīgākie šīs slimības simptomi ir dažu vai visu ziedu novīšana, pumpuru, lapu un augļu nobrūnēšana. Pavasarī šīs slimības māktie augi izskatās kā deguši vai sala bojāti.
Inficēties var ābeles, bumbieres, vilkābeles, pīlādži, klintenes, cidonijas, krūmcidonijas, korintes, kas pārsvarā ir Latvijas augļkopībai nozīmīgas augu sugas. Pirmo bakteriālā iedega Latvijā tika konstatētas 2007.gada jūlijā.
Autors: | BNS |
Foto: | m.la.lv |