"Pilnā sparā ritēja izpārdošana apģērbiem un apaviem. Sagaidāms, ka cenu līmenis būs mazinājies arī pārtikas produktiem," teica Gašpuitis, piebilstot, ka patēriņa cenas jūlijā ietekmēja arī tarifu samazinājums siltumenerģijai, kā arī, lai gan minimāli, bet degvielas cenās varētu būt atspoguļojies naftas cenu kritums. Vienlaikus cenu pieaugums gaidāms dažādu pakalpojumu segmentos.

Savukārt "Swedbank" ekonomists Andrejs Semjonovs aģentūrai BNS prognozēja, ka patēriņa cenas jūlijā salīdzinājumā ar jūniju būs samazinājušās par 0,4-0,5%, kas nozīmē, ka salīdzinājumā ar pagājušā gada jūliju cenas būs augušas par 0,5-0,6%.

"Cenu samazinājumu mēneša laikā būs veicinājis sezonāls apavu un apģērbu, kā arī pārtikas cenu kritums. Jūlijā lētāki būs kļuvuši arī mājokļa tarifi - mazinājusies būs gan siltumenerģijas cena, gan arī gāzes tarifi. Sagaidāms, ka pēdējo pāris nedēļu pakāpeniskais naftas cenu kritums vēl nebūs atspoguļojies jūlija degvielas cenās - degviela mēneša laikā būs nedaudz sadārdzinājusies," teica Semjonovs.

Savukārt bankas "Citadele" meitasuzņēmuma "CBL Asset Management" (iepriekš "Citadele Asset Management") Tirgus analīzes nodaļas ekonomiste Simona Striževska aģentūrai BNS pauda, ka jūlijam tradicionāli ir raksturīgs deflācijas klimats un, spriežot pēc pieejamām indikācijām, arī šis gads nav bijis izņēmums. "Saskaņā ar mūsu aplēsēm jūlijā vidējās patēriņa cenas varētu būt samazinājušās par 0,5%, reģistrējot negatīvo rādījumu jau otro mēnesi pēc kārtas. Tādējādi gada inflācija varētu būt sabremzējusies līdz 0,5% salīdzinājumā ar 0,6% pieaugumu jūnijā," sacīja Striževska.

Pēc viņas teiktā, inflāciju pazeminošo sezonālo faktoru ietekmi šā gada jūlijā pastiprināja arī energoresursu tarifu samazinājums. Dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām un Rīgas siltumenerģijas tarifi, kuri ir piesaistīti pie naftas produktu iepriekšējo deviņu mēnešu vidējām cenām, ir samazinājušies mēneša laikā par vairāk nekā 8% un 5% atbilstoši. "Tādējādi šīs divas pozīcijas kopsummā jūlijā nogrieza aptuveni 0,3 procentpunktus no mēneša inflācijas cipara. Arī apģērbu un apavu cenu sezonālais samazinājums veikalos ir pavilcis inflācijas līmeni uz leju," piebilda ekonomiste.

"Bažas par pieaugošo naftas piedāvājuma pārpalikumu izraisīja jaunu naftas cenu samazinājuma vilni pasaules finanšu tirgos. Kopš jūnija nogales energoresursu cenas pazeminājušās par aptuveni 20% eiro izteiksmē, investoriem iecenojot arī ietekmi no Irānas naftas nonākšanas tirgū. Kaut arī nelielu samazinājumu degvielas cenas Latvijā piedzīvoja jau jūlijā, pēdējās norisēs naftas tirgū degvielas cenās lielākoties atspoguļosies augustā. Gadījumā, ja nesenais naftas cenu kritums izrādīsies noturīgs, tas varētu ieviest zināmās korekcijas mūsu inflācijas prognozē. Pagaidām mēs saglabājam mūsu gada inflācijas prognozi nemainīgu, paredzot, ka inflācija gadu mijā pietuvosies 2% apgabalam," klāstīja Striževska.

Centrālā statistikas pārvalde datus par patēriņa cenu izmaiņām jūlijā paziņos pirmdien, 10.augustā.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka Latvijā šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju patēriņa cenas samazinājās par 0,2% un tādējādi gada inflācija - šā gada jūnijā salīdzinājumā ar 2014.gada jūniju - saruka līdz 0,6%. Savukārt gada vidējā inflācija ‒ pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ‒ jūnijā bija 0,5%.