20% respondentu ir pārliecināti par labklājību vecumdienās, bet 16% nav varējuši skaidri definēt savu viedokli.

Optimistiskāk Latvijā noskaņoti ir jaunieši vecumā no 25 līdz 34 gadiem, kuriem ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī ir vismaz 601 eiro, kā arī Pierīgā dzīvojošie. Savukārt pesimistiskāk uz labklājību vecumdienās raugās 45-54, kā arī 55 un vairāk gadus veci iedzīvotāji, cittautieši, fiziska darba darītāji, bezdarbnieki, tie, kuriem ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī ir mazāk nekā 200 eiro. Tāpat pesimistiski ir Latgalē dzīvojošie.

Pētījuma ietvaros konstatēts, ka uzkrājumus vecumdienām veido vien trešdaļa jeb 33% aptaujāto. Populārākie uzkrājumi veidi šo cilvēku vidū ir iemaksas 3.pensiju līmenī, uzkrājošā dzīvības apdrošināšanas polise un naudas uzkrāšana krājkontā. Savukārt 62% respondentu neveido nekādus uzkrājumus.

Tāpat secināts, ka, tuvojoties pensijas vecumam, aktualizējas uzkrājumu veidošanas vajadzība, proti, vairāk kā citi uzkrājumus veido tieši pirmspensijas vecuma iedzīvotāji.