Kā raidījumam stāstīja 25 gadus vecais OSI laborants Mārtiņš Otikovs, kurš institūtā strādā vairāk nekā piecus gadus, tas ir viens no izturīgākajiem materiāliem, ko cilvēce pazīst, taču vienlaikus tas ir ļoti elastīgs. Otikovs zirnekļa pavedienu kopā ar kolēģiem pēta jau trīs gadu garumā.

"Ja mēs ņemam tikpat resnu zirnekļa zīda pavedienu, cik tērauda pavedienu, zirnekļa zīds ir desmit reizes izturīgāks," stāstīja Otikovs.

Saskaņā ar raidījuma vēstīto, no mākslīgi radīta zirnekļa pavediena varētu, piemēram, veidot karkasu jauniem audiem vai ražot ložu necaurlaidīgas vestes.

Trīs gadu laikā izpētīts, kā zirnekļa organismā no šķīstošā proteīna kokteiļa rodas ciets zīda pavediens. Tagad notiek mēģinājumi šo pavedienu radīt mākslīgi.

Pie Otikovs darba telpas ir arī Latvijā vienīgais un viens no Baltijā labākajiem kodolmagnētiskās rezonanses spektometriem. Tas ļauj trīsdimensionāli pētīt proteīna uzbūvi.

Šo projektu OSI finansē no iekšējām rezervēm.

Lielāko daļu naudas zinātnieki saņem no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem, bet jaunajā plānošanas periodā noteikts, ka ES līdzekļi izmantojami pārsvarā pielietojamiem jeb praktiskiem, ne fundamentāliem, akadēmiskiem pētījumiem.

"Trūkst drošības sajūtas. Gan mani kursa biedri, gan arī cilvēki, kuri agrāk strādāja Latvijā, gan arī daudzi zinātnieki bieži vien tieši dēļ šī finanšu jautājuma dodas uz ārzemēm," raidījumam norādīja Otikovs.

Pasaulē pagaidām neviens zinātnieks tik tālu ar zirnekļa zīda pētīšanu nebija ticis, informē "LNT Ziņas".