KNAB veica pārbaudi saistībā ar Belēviča rīcību, šogad 6.maijā izdodot rīkojumu, kas paredzēja apstiprināt Farmācijas jomas konsultatīvās padomes personālsastāvu. Toreiz par padomes locekli tika apstiprināts Belēviča dēls Artūrs Belēvičs. Savukārt 9.jūnijā Belēvičs izdeva rīkojumu, kas paredzēja apstiprināt jaunu Farmācijas jomas konsultatīvās padomes personālsastāvu, no padomes izslēdzot savu dēlu.

KNAB uzskata, ka Belēvičs, izdodot abus rīkojumus, veica darbības, kas ietekmē vai varētu ietekmēt viņa dēla personiskās vai mantiskās intereses, līdz ar to nonāca interešu konflikta situācijā un pārkāpa likuma «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» noteikto aizliegumu. Par minēto faktu Belēvičam 24.septembrī noformēts administratīvā pārkāpuma protokols un septembra beigās Saeimai nosūtīts lūgums izdot Belēviču administratīvajai sodīšanai.

Pagājušajā nedēļā Saeimas komisija izskatīja citu KNAB lūgumu administratīvi sodīt Belēviču saistībā ar iespējamo interešu konfliktu, viņam lemjot par disciplinārlietu pret Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktori Ingunu Adoviču. Komisija gan nepiekrita ministra izdošanai, bet Belēvičs iepriekš pauda, ka aicinās parlamentu izdot viņu, lai viņš varētu «aizstāvēt savu taisnību tiesā».

KNAB arī augustā paziņoja, ka sāka pārbaudi saistībā ar ministra došanos komandējumā ar savu dzīvesbiedri - ministra biroja vadītāju Ingu Štāli. Latvijas Televīzija iepriekš ziņoja, ka šajā gadījumā likuma pārkāpumu gan KNAB nav konstatējis, bet varot runāt tikai par ētiku.

Tikmēr oktobra sākumā Saeima nolēma piekrist Belēviča saukšanai pie administratīvās atbildības par miljona eiro aizdevuma nenorādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā.

Pašlaik KNAB veic pārbaudi arī par iespējamiem Belēviča pārkāpumiem, neievērojot likuma «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» noteiktos komercdarbības ierobežojumus, kas nosaka, ka ministri nedrīkst būt tādas komercsabiedrības dalībnieki, akcionāri, biedri vai tādi individuālie komersanti, kas saņem publisko iepirkumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu, valsts finanšu līdzekļus vai valsts garantētus kredītus. Plašāk gan KNAB pašlaik šīs pārbaudes apstākļus nekomentē.

Savukārt Belēvičs vērsies Ģenerālprokuratūrā, Drošības policijā un Valsts policijā, sūdzoties par atsevišķu KNAB amatpersonu rīcību.