Aizvadītajā gadā 45,6% Latvijas iedzīvotāju savu veselības stāvokli vērtējuši kā labu vai ļoti labu. CSP norāda, ka pēdējo piecu gadu laikā šo iedzīvotāju īpatsvars ir samazinājies – 2008.gadā 49,2% iedzīvotāju veselību vērtēja kā labu vai ļoti labu.

Savukārt savu veselību kā sliktu vai ļoti sliktu raksturo 14,1% iedzīvotāju (2008.gadā – 13,0%). Turklāt Latvijas iedzīvotāju veselības pašnovērtējums arvien būtiski atpaliek no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējā rādītāja – 67% ES iedzīvotāju savu veselību vērtē kā labu vai ļoti labu.

Vienlaikus pēdējo piecu gadu laikā uzlabojies senioru veselības pašvērtējums. CSP informē, ka, ja 2008.gadā 41,0% senioru vecumā virs 65 gadiem apgalvoja, ka jūtas slikti vai ļoti slikti, tad 2014.gadā tādu ir mazāk (32,4%). Savukārt senioru skaits, kas savu veselību vērtē kā labu vai ļoti labu ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem.

Apsekojuma dati liecina, ka Latvijā vīrieši, neraugoties uz zemāku dzīves ilgumu, savu veselību novērtē krietni labāk nekā sievietes. Pērn 51,7% vīriešu un 41,4% sieviešu raksturoja veselību kā labu vai ļoti labu (2008.gadā attiecīgi 54,9% un 44,4%).

Jauniešu 15–24 gadu vecumā veselības pašvērtējums ir nemainīgi augsts – 84,3% savu veselību vērtē kā labu vai ļoti labu (par 0,8% mazāk, nekā 2008.gadā). Ierasti pozitīvs veselības pašnovērtējums (labs un ļoti labs) raksturīgs iedzīvotājiem vecumā līdz 44 gadiem. Sasniedzot 45 gadu vecumu, iedzīvotāju pašsajūta pasliktinās un dominē viduvējs veselības pašnovērtējums. Trešdaļa (32,4%) iedzīvotāju vecumā virs 65 gadiem savu veselību novērtē kā sliktu vai ļoti sliktu, bet puse (53,7%) to vērtē kā vidēju.