Vaicāti, kuri ir nozīmīgākie svētki, visbiežāk jeb 69% aptaujāto minēja Jauno gadu, bet 64% - Ziemassvētkus. Salīdzinoši bieži jeb 46% respondentu atzīmējuši arī Līgo svētkus un 43% Lieldienas. Sieviešu dienu 8.martā kā nozīmīgākos svētkus norādījuši 15% aptaujāto, bet Latvijas Republikas proklamēšanas dienu 18.novembri – 12% aptaujāto. Citi svētki minēti retāk.

Neņemot vērā to, ka 18.novembris nav pirmajā vietā kā nozīmīgākie svētki, to svin lielākā daļa iedzīvotāju, liecina pētījuma dati. 44% respondentu apmeklē publiskus pasākumus, 37% seko līdzi svētku pasākumiem masu informācijas līdzekļos, bet 24% atbildēja, ka neatkarības svētkus svin mājās. Svētkus vispār nesvinot 25%.

Salīdzinot ar aptauju, kas veikta pirms gada, šogad samazinājies to cilvēku skaits, kuri 18.novembri svin mājās.

Aptaujātie, kuru sarunu valoda ģimenē ir latviešu, daudz biežāk jeb 81% gadījumu piedalās 18.novembra svinībās, salīdzinot ar tiem respondentiem, kuri ģimeni runā krievu valodā, kas ir 60% gadījumu.

Lūgti nosaukt trīs cilvēkus, kurus, viņuprāt, vajadzētu godināt 18.novembra pasākumā, visbiežāk respondenti minējuši maestro Raimondu Paulu, eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, Rīgas mēru Nilu Ušakovu, Ventspils novada domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu, kā arī Valsts prezidentu Raimondu Vējoni.

Dati tiek iegūti "SKDS" Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās. Kopumā aptaujāti 1000 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.