Ministru kabineta preses sekretāre Lita Juberte iepriekš informēja, ka Eiropadome Briselē norisināsies no 18. līdz 19.februārim, un tajā ES valstu un valdību vadītāji diskutēs par divām galvenajām tēmām - Apvienotās Karalistes jautājumu un migrāciju.

Tikšanās laikā ar ES amatpersonām dienu iepriekš Kučinskis pauda viedokli, ka attiecībā uz migrācijas jautājumiem prioritātei ir jābūt jau pieņemto lēmumu īstenošanai, it īpaši ES ārējās robežas stiprināšanai, jo "Šengenas zona ir viens no lielākajiem Eiropas Savienības sasniegumiem, un mums jāizmanto visi līdzekļi tās nosargāšanā".

Viņš apliecināja, ka Latvija pildīs savas saistības migrācijas problēmas risināšanā. "Arī turpmāk dalībai patvēruma meklētāju pārvietošanā jābūt brīvprātīgai," par Kučinska teikto vēstīja Ministru kabineta preses sekretāre Lita Juberte.

Ministru prezidents iepazīstinājis ar savas valdības prioritātēm ārpolitikā un apliecināja, ka turpinās iepriekšējās valdības ārpolitikas kursu, atbalstot ES politisko un ekonomisko vienotību, konkurētspēju un efektīvu darbību.

Kučinskis izteicis vēlmi nākotnē likt lielāku akcentu uz klimata un enerģētikas jautājumiem, uzsverot, ka "jebkādām darbībām klimata jomā ir jābūt sabalansētām ar tautsaimniecības attīstību".

Savukārt runājot par Lielbritāniju, Kučinskis atzina, ka tās dalība ES ir ļoti būtiska gan stratēģiski, gan ekonomiski, gan politiski. Eiropadomes priekšsēdētāja Donalda Tuska (Donald Tusk) priekšlikumus premjers novērtēja kā labu pamatu risinājuma rašanai. Tomēr vienlaikus piebilda, ka šis ir risinājums tieši Apvienotajai Karalistei un šādiem izņēmumiem nevajadzētu kļūt par ierastu praksi ES ikdienas darbā.

Tāpat vēstīts, ka Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons ir solījis līdz 2017.gadam sarīkot referendumu par valsts dalību ES, bet referendums, domājams, notiks jau šovasar. Premjers ir solījis atbalstīt palikšanu ES, ja Lielbritānijai izdosies vienoties ar bloku par vēlamajām reformām.

Tusks piedāvājis Londonai piekāpšanos prasītajās ES reformās. Lielbritānijas reformu prasības ietver garantijas ES valstīm, kuras nav eiro zonā, lielāku konkurenci, Lielbritānijas tiesības nepiedalīties "aizvien ciešākas savienības" veidošanā un sociālā atbalsta samazināšanu imigrantiem no citām ES dalībvalstīm.

Par vispretrunīgāk vērtētajām tiek uzskatītas tieši prasības par sociālā atbalsta samazināšanu migrantiem no ES dalībvalstīm, tostarp strādājošajiem imigrantiem. Šī prasība tika uztverta kā apdraudējums darbaspēka kustības brīvībai, kas ir viens no ES lolotākajiem sasniegumiem.

Tuska ierosinājumos Londonai teikts, ka šīs tiesības var ierobežot, ja tas nepieciešams sabiedrības drošības vai veselības labad.

Ierosinājumi paredz "drošības mehānisma" izveidošanu, lai tiktu galā ar lielo un ieilgušo darba meklētāju pieplūdumu Lielbritānijā no citām ES valstīm. Tas ļautu valstij ierobežot sociālo atbalstu strādājošajiem imigrantiem līdz četriem gadiem. Tiesa, šim priekšlikumam nepieciešams pārējo ES valstu atbalsts.

Runājot par "aizvien ciešākas savienības" principu, Tuska priekšlikumos norādīts, ka atsauce uz šo konceptu ES līgumos nav ekvivalents politiskās integrācijas mērķim. Tuska priekšlikumos ietilpst arī tā dēvētās sarkano kartīšu sistēmas ieviešana, kas dotu dalībvalstu parlamentiem tiesības nobloķēt vai labot Briseles likumdošanas iniciatīvas.