Salīdzinājumā ar 2014.gadu pērn ievērojami pieaudzis arī graudu eksports.

Graudu kopražas nozīmīgo pieaugumu ietekmēja ne tikai ar graudaugiem apsēto platību pieaugums - par 17 200 hektāru jeb 2,6 % vairāk nekā 2014.gadā, bet arī ievērojams graudaugu vidējās ražības no viena sējumu hektāra pieaugums.

Ievērojami pieaudzis Latvijā audzēto graudu iepirkums - 2015.gadā bija iepirkti 2 564 800 tonnu - par 617 500 tonnu jeb 31,7% vairāk nekā 2014.gadā, kas arī ir lielākais iepirktais apjoms Latvijas vēsturē.

Savukārt graudu vidējā iepirkuma cena 2015.gadā bija zemākā pēdējo piecu gadu laikā - 143,43 eiro par tonnu.

80,5% iepirkto graudu apjoma veidoja kvieši, salīdzinājumā ar 77,6% 2014.gadā. To iepirkums pieaudzis par 552 300 tonnu jeb 36,6%, tai skaitā pārtikas kviešu - par 314,900 tonnu jeb 32,1 %.

Arī rudzi iepirkti vairāk - par 59 000 tonnu jeb 58,7%, tai skaitā pārtikas rudzi - par 37800 tonnu jeb 45,7% vairāk.

2015.gadā eksportēti 1 792 000 tonnu kviešu, kā arī kviešu un rudzu maisījuma, kas ir par 416 000 tonnu jeb 30,2% vairāk. Rudzu eksports palielinājies par 45 000 tonnu jeb 68,8 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Līdzīgi kā 2014.gadā, arī 2015.gada eksporta apjoms ietver graudus no iepriekšējā gada ražas.

Jau ziņots, ka arī Zemkopības ministrija pērn pēc ražas nokūluma prognozēja, ka, pateicoties labvēlīgajiem laikapstākļiem, graudaugu un rapša kopējā raža būs par 16% lielāka nekā iepriekšējā gadā un sasniegs apmēram 2,58 miljonus tonnu.

Vienlaikus kviešu ražas kvalitāte ir zema - tajos ir zems proteīna līmenis, ko ietekmēja lietainās un vēsās jūlija beigas, jo tieši šajā laikā proteīna briedināšanai bija vajadzīgs siltāks un saulaināks laiks.

Graudi joprojām ir viena no Latvijas nozīmīgākajām eksporta produktu grupām.