Pārlieku liela naudas tērēšana var novest pie situācijas, ka nav finanšu līdzekļu, lai nosegtu pat obligātos izdevumus, piemēram, apmaksāt rēķinu par komunālajiem pakalpojumiem, veikt kredīta maksājumus, samaksāt īri, nopirkt degvielu, iegādāties pārtiku vai zāles, akūtas problēmas gadījumā apmeklēt ārstu, kā arī veikt citus maksājumus, kas ir obligāti un neatliekami.

Šķiet, ikviens, ja ne praktiski, tad vismaz teorētiski zina, pie kā var novest primāro maksājumu neveikšana. Piemēram, nemaksājot rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem, to sniegšana gluži vienkārši var tikt pārtraukta, proti, var tikt atslēgta elektrība vai pārtraukta ūdens padeve. Ja netiek veikti kredīta maksājumi, sākotnēji tiek piemēroti naudas sodi, tiek bojāta kredītvēsture, bet vēlāk jau draud parādu piedziņas process vai, vēl ļaunāk, tiesu darbi, ar kuriem neviens nevēlētos saskarties. Kredītvēsturei ir izšķiroša nozīme gadījumos, kad jūs vēlaties saņemt aizdevumu – mūsdienās ir pieejami tikai ātrie kredīti ar sliktu kredītvēsturi, bet nopietnāki un ilgāka termiņa kredīti ar negatīvu kredītvēsturi netiek izsniegti. Ja ilgstoši netiek apmeklēts ārsts un lietotas nepieciešamās zāles, neatgriezeniski tiek bojāta veselība.

Šādus piemērus varētu uzskaitīt nebeidzami ilgi, jo sekas var būt visdažādākās, bet jebkurā gadījumā tās ir nepatīkamas. Par pārlieku lielu naudas tērēšanu vajadzētu sākt bažīties un sākt sevi ierobežot tad, kad pārmērīgi lielas naudas summas tiek tērētas sekundāriem mērķiem, piemēram, dažādām izklaidēm, plaša mēroga ceļojumiem, apģērbu iegādei u.tml. Ja nauda tomēr tiek tērēta tikai iepriekšminētajiem primārajiem mērķiem, bet naudas tik un tā nekad nav, vajadzētu nopietni sākt domāt par papildus ienākumu avotiem un to apgūšanu.

Tas, ka pārlieku liela naudas tērēšana var novest pie negatīvām sekām, ir skaidrs, bet arī pārmērīga naudas krāšana nav vērtējama pozitīvi. Neskatoties uz to, ka visi vienmēr domā, ka jo vairāk naudas, jo labāk, tā nav. Šajā gadījumā nerunāsim par saprātīgu naudas krāšanu normas robežās, bet gan par pārmērīgu un, varētu pat teikt, alkatīgu naudas krāšanu. Naudas krāšanai normas robežās, protams, nav ne vainas, jo, pastāvīgi veidojot naudas uzkrājumus, tie var tikt pielietoti negaidītām situācijām vai, gluži pretēji, plānotām situācijām, piemēram, kādam ilgi kārotam ceļojumam vai jaunai automašīnai. Pastāvīgi veidojot liekas naudas uzkrājumus, nav nepieciešami arī krediti online, jo visu, kas nepieciešams, var ātri, vienkārši un lēti, tas ir, bez procentu maksājumiem iegādāties par personīgajiem finanšu līdzekļiem, momentāni apmierinot savas vēlmes un vajadzības.

Ja cilvēks tikai krāj un krāj naudu, bet nekad un nekur to netērē, ir jājautā, kādēļ vispār šī nauda ir nepieciešama, ja tā netiek izlietota nekādiem, pat personiskiem mērķiem? Nauda ir līdzeklis vēlmju un vajadzību apmierināšanai, bet, ja tā netiek pielietota šādiem mērķiem, tās jēga vienkārši zūd – tā kļūst par bezvērtīgu papīru, kas bezjēdzīgi aizņem vietu.

Ja uzkrātā nauda tiek turēta mājās, pastāv risks, ka tā gluži vienkārši var tikt nozagta. Turpretī, ja nauda tiek uzkrāta bankas kontā, pastāv risks, ka, pazaudējot norēķinu karti vai piekļuvi savam bankas kontam, tiks zaudēta arī piekļuve uzkrātajiem līdzekļiem. Tiesa gan, šī problēma ir atgriezeniska, bet piekļuve naudas līdzekļiem uz noteiktu laiku tiek zaudēta, kas var radīt neērtības, piemēram, jums ir jāveic steidzams maksājums internetbankā, bet jums nav piekļuves saviem līdzekļiem. Protams, ne vien norēķinu karti, bet arī elektronisko naudu ir iespējams nozagt, it īpaši mūsdienās, kad interneta vidē aktīvi un meistarīgi uzdarbojas hakeri. Neskatoties uz to, vai nauda tiek uzkrāta mājās vai bankas kontā, risks pastāv abos gadījumos. Nav garantijas, ka kādā dienā nenotiks jūsu bankas krahs, un jūsu uzkrātā naudas summa, kas pārsniegs 100 000 eiro robežu, gluži vienkārši tiks zaudēta, jo, kā zināms, banka kompensē līdzekļus līdz 100 000 eiro.

Nauda ir domāta tam, lai to liktu lietā, proti, kaut kur ieguldītu vai noguldītu. Pastāv daudz un dažādi ieguldījumu un noguldījumu veidi, ar kuriem varat iepazīties citos informācijas avotos. Naudas ieguldīšanas vai noguldīšanas jēga ir labuma gūšana, kas pēc noteikta laika atgriežas pie naudas ieguldītāja. Piemēram, ieguldot naudu nekustamajā īpašumā, tā visbiežāk, šo īpašumu pārdodot, atgriežas ar uzviju, noguldot naudu pensiju fondā, tā tiek atgūta, iestājoties pensijas vecumam, bet, noguldot naudu krājkontā, tā jebkurā laikā ir atgūstama ar procentuālu pieaugumu. Arī naudas ieguldīšana savu vēlmju un vajadzību apmierināšanā ir uzskatāma par ieguldījumu, jo tas ieguldītājam sniedz labumu.

Nobeigumā par naudas krāšanas un naudas tērēšanas līdzsvarošanu jāmin, ka ikvienam ir ieteicams painteresēties par naudas ieguldīšanas vai noguldīšanas iespējām, kas samazinās ne vien pārmērīgus naudas uzkrājumus, bet arī pārlieku lielus naudas tēriņus, tādējādi līdzsvarojot jūsu ienākumus un izdevumus.