Ministrs ar savas preses sekretāres Līgas Krapānes starpniecību norādīja, ka ņemot vērā pēdējo gadu notikumus, dažādu militāro un starptautiskās politikas ekspertu vērtējumi par NATO gatavību aizsargāt austrumu flanga valstis nav nekas jauns. "Neraugoties uz to, vēlos norādīt, ka mēs neredzējām šādus pētījumus un ekspertu slēdzienus ne pirms Krievijas kara ar Gruziju, ne pirms Krimas okupācijas," pauda Bergmanis.

Aizsardzības ministrs uzsvēra, ka šādi pētījumi nav vienīgā un absolūtā patiesība. "NATO vēl joprojām ir pasaulē spēcīgākā eksistējošā militārā organizācija, kura nu jau vairāk kā 60 gadus ir bijusi spējīga adaptēties un stāties pretim visdažādākajiem draudiem. NATO kā organizācijas spēks iepretim Krievijas militārajām spējām ir rēķināms kā desmit pret vienu. To apliecina gan ASV, gan citu tā dēvēto lielo NATO valstu aizsardzības spējas," skaidroja Bergmanis.

Viņš norādīja, ka gan ārpus Alianses, gan tās oficiālajās struktūrās notiek notiek darbs un plašas diskusijas pie jautājuma, kā transformēt NATO un atbildēt jaunajiem izaicinājumiem, lai arī turpmāk garantētu visu dalībvalstu drošību ilgtermiņā. Par to arīdzan būs jālemj vasarā gaidāmajā NATO samitā Varšavā.

"Papildus nevajag aizmirst arī par Latvijas pašaizsardzības spējām, kuras tiek stiprinātas, lai Ukrainas scenāriji neatkārtotos," uzsvēra Bergmanis.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka iepriekš ASV analītiķu kompānija "RAND Corporation", veicot militāras simulācijas, secināja, ka Krievija spētu iekarot Baltijas valstis, bet NATO ir vairāki traucējoši faktori, lai tās aizsargātu. Atbilstoši minētā pētījuma secinājumiem, ja Krievija rīt iebruktu Baltijas valstīs, skaitliskā mazākumā esošie NATO spēki tiktu sakauti trīs dienu laikā.