Tajā uzsvēra, ka 2016.gadā uzņēmums, nesaņemot pilnīgi nekādu atbalstu no valsts, nepārtraukti piedzīvojis dažādus triecienus. KVV nodrošinātie kreditori 2016.gada janvārī ierosināja izskatīt uzņēmuma maksātnespējas jautājumu, kam 21.janvārī sekoja finanšu līdzekļu noņemšana vairāk nekā 13 miljonu eiro apmērā no bankas garantiju summas, kā arī 300 tūkstošu eiro iesaldēšana.

"Šīs darbības galēji negatīvi ietekmēja uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu apmērā. Tāpat cieta arī uzņēmuma imidžs. Kompānijas vēršanās pie nodrošinātajiem kreditoriem, lai izkļūtu no smagās finansiālās situācijas, ir palikusi bez atbildes," pauda KVV.

Pērn KVV cieta vairāk nekā astoņu miljonu eiro zaudējumus. Situācijā, kāda ir izveidojusies pašlaik, 2016.gadā prognozētie zaudējumus nevar būt mazāki kā pieci miljoni eiro.

"Situācijā, kad KVV jau ilgu laiku spiests strādāt biznesa vidē, kurā formāla valsts pieeja objektīvām uzņēmuma problēmām tiek pavadīta ar konstruktīva dialoga novilcināšanu, var rasties nepieciešamība pieņemt lēmumus par uzņēmuma darba apturēšanu un tā konservāciju. Melno metālu tirgus krīze, elektroenerģijas cenas, kas saglabājas divreiz augstākas nekā vidēji Eiropā, stagnējošais metāllūžņu tirgus ir apstākļi, kas neļauj uzņēmumam pilnībā izmantot esošās metāla kausēšanas un velmēšanas jaudas ražošanā, kas konkurences cīņā zaudē mūsdienīgiem uzņēmumiem un nevar būt rentabla. Visas šīs problēmas ir labi zināmas gan Valsts kasei, gan Ministru kabinetam, kuru rīcībā ir visas nepieciešamās pilnvaras un instrumenti, lai atbalstītu KVV piedāvāto parādu pārstrukturēšanas plānu," uzsvēra KVV.

Aģentūra BNS rakstīja, ka KVV iesniedzis Valsts kasei jaunu uzņēmuma biznesa plānu, kas ietver reāli izpildāmu maksājumu grafiku un plānu, kā apkalpot 70 miljonu eiro parādu, ieskaitot arī maksājumu atlikšanu līdz 2020.gadam.

Kopā ar jaunu pamatparāda maksājumu grafiku piedāvātajā plānā paredzēta arī uzņēmuma profilam neatbilstošo aktīvus pārdošana. Atbilstoši neatkarīga auditora novērtējumam neprofila aktīvu realizācija uzņēmumam ļautu iegūt četrus līdz piecus miljonus eiro. Paredzams, ka lielākā daļa līdzekļu, kas tiks iegūta no neprofila aktīvu pārdošanas, tiks investēta uzņēmuma velmēšanas ceha modernizācijā. Atlikušo daļu paredzēts novirzīt KVV parādu dzēšanai un apgrozāmo līdzekļu papildināšanai.

Tāpat vēstīts, ka KVV piemeklējušas finansiālas problēmas. Uzņēmums tās skaidro ar augstajiem elektroenerģijas tarifiem, kā arī problemātisko situāciju metalurģijas nozarē visā Eiropā. Kompānijai bijušas problēmas veikt energomaksājumus, maksājumu valstij par rūpnīcu, kā arī darba algas strādniekiem.

2014.gada 2.oktobrī tika parakstīts līgums par "Liepājas metalurga" pamatražotnes pārdošanu Ukrainas "KVV Group", kas par "Liepājas metalurga" pamatražotnes iegādi apņēmies samaksāt 107 miljonus eiro vairākos maksājumos 10 gadu laikā.