VUGD priekšnieks atzina, ka sabiedrībā ir ļoti dažādi viedokļi par kūlas dedzināšanu. "Vieni saka, ka vajadzētu atļaut to darīt, otri, ka tā ir pilnīgi noliedzama darbība. Varam pieņemt varbūtību, ka rodam kompromisa risinājumu un ļaujam kontrolēti dedzināt kūlu. Taču, ticiet man, tas nav kontrolējams process, un mēs saskartos ar to pašu, ko šobrīd – ugunsdzēsēju izsaukumiem uz kūlas ugunsgrēkiem. Turklāt sekas varētu būt vēl sliktākas, jo mēs saņemtu novēlotu informāciju par zāles dedzināšanu," teica Āboliņš.

Viņš arī uzsvēra, ka ir grūti likt cilvēkiem saprast, kādēļ kūlu nevajadzētu dedzināt. "Eiropas Savienības kolēģiem esmu stāstījis, ka mums katru pavasari ir šī problēma, un lielākoties viņi nesaprot, kāpēc vispār kūla būtu jādedzina. Protams, ir valstis, kur arī notiek kūlas dedzināšana, bet lielākoties cilvēki nesaprot, kas tā par izpriecu," atzina VUGD priekšnieks.

Jautāts, vai kūlas dedzināšana nav padomju laika mantojums, Āboliņš norādīja, ka tajā laikā ļoti daudz uzmanības pievērsa tam, lai zeme tiktu apstrādāta. Teritorijas tika koptas, nebija tik daudz aizaugušu, nekoptu platību, kurām, braucot garām, varēja pielaist uguni.

"Mums izsenis bijusi gara un plaša diskusija par to, cik garai jābūt zālei rudenī nopļautai, lai tā rudenī nedegtu. Esam secinājuši, ka arī trīs centimetrus gara zāle var degt. Līdz ar to, nevaram noteikt kādu kritēriju, par cik centimetriem garāku zāli nevar atstāt," atzina VUGD priekšnieks.

Tāpat VUGD ir novērojis, ka jau vairākus gadus pēc kūlas ugunsgrēku skaita pirmajā vietā ir Latgales reģions, kas varētu būt izskaidrojums ar nekopto teritoriju daudzumu tajā. Tāpat katru gadu var rēķināties, ka kūla tiks plānveidīgi nodedzināta Spilves lidlaukā, Bolderājā un Rumbulas lidlaukā.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka kūlas ugunsgrēku skaits šajā sezonā pārsniedzis divus tūkstošus.