Reizniece-Ozola neredz iespēju VKKF finansēšanas modeļa maiņu īstenot nākamgad 0
LKNVOA aģentūra BNS uzzināja, ka, pēc Reiznieces-Ozolas teiktā, Kultūras ministrija nākamā gada budžetam nav pieprasījusi finansēšanas modeļa pāreju un finansējuma palielinājumu VKKF, kas esot izbrīnījis ne tikai finanšu ministri, bet arī kultūras jomas pārstāvjus.
Asociācija uzskata, ka VKKF finansēšanas modeļa maiņa, atjaunojot Latvijā līdz 2003.gadam pastāvējušo sistēmu, kad finansējums kultūrai tika gūts no alkohola, tabakas akcīzes nodokļa un izložu un azartspēļu nodevas un nodokļa, ir viens no svarīgākajiem nozarē. Pēc kultūras darbinieku teiktā, minētais finansēšanas modelis nodrošinātu politisko neatkarību piešķirtajam finansējumam, kas kultūras nozarei ir īpaši svarīgi, vienlaikus nodrošinot piešķirtā finansējuma stabilitāti un pakāpenisku palielināšanos kultūras nozarei.
Tikšanās laikā nozares pārstāvji vēlējās pārrunāt plānoto nodokļu politiku kultūras nozarē, kā arī pārliecināties, ka nodokļu atvieglojumi kultūras nozarē tiks saglabāti esošajā apjomā un netiks samazināti. Bažas attiecībā uz nodokļu atvieglojumu samazināšanu finanšu ministre noraidīja.
Pēc LKNVOA sniegtās informācijas, lai gan valdība sola, ka nākamā gada laikā nevienu jaunu nodokli neieviesīs un esošos nepalielinās, tomēr ideja par kultūras pasākumu biļešu maksas aplikšana ar pievienotās vērtības nodokli vēl aizvien ir aktuāla. Lai paustu neapmierinātību ar šo plānu, kultūras nevalstisko organizāciju pārstāvji ministrei norādīja, ka nozarē, īpaši nevalstiskajā sektorā, pastāv bažas par pieprasījuma strauju kritumu, ko varētu gaidīt pēc pasākumu biļešu cenu pieauguma. Daļai mazo nevalstisko kultūras organizāciju tas varētu būt pat pastāvēšanas jautājums. Kultūras nozarē tas nozīmētu būtisku kultūras piedāvājuma samazināšanos.
Tāpat nozares pārstāvji pauda bažas saistībā ar ideju mikrouzņēmuma nodokli pārveidot par sava veida "iesācēju nodokli", atļaujot šo nodokļu maksāšanas režīmu uzņēmumiem izmantot tikai pirmos trīs gadus. Arī šīs pārmaiņas nozarē varot būt izšķirošas, jo bieži vien šis ir vienīgais un ērtais veids, kā nodrošināt kultūras pakalpojumu sniegšanu. Nozares pārstāvji norādīja, ka kultūras sfērai nav pamata pārmetumiem par nodokļu optimizāciju, izmantojot šo nodokļu režīmu.
Vēl tika pārrunāti jautājumi par Radošo personu likumu, NVO saimnieciskās darbības regulējumu, sabiedriskā labuma statusa piemērošanas nosacījumiem kultūras nozarē, kā arī NVO fonda apsaimniekotāja efektivitāti, nozarei no savas puses apliecinot gatavību iesaistīties jautājumu risināšanā.