Minētais laiks ir vienādi noteikts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, līdz ar to pēc pulksten 13 iesniegumi vairs netiks pieņemti.

Otrajā kārtā var pieteikties zemnieki, kas plāno samazināt piena piegādi no šā gada 1. novembra līdz 2017. gada 31. janvārim salīdzinājumā ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā.

Kā ziņots, pirmajā kārtā, kas noslēdzās 21. septembrī, saņemts 591 pieteikums, savukārt samazinājuma apjoms ir 6649 tonnas. Tas nozīmē, ka kopumā atbalstā varētu tikt izmaksāti 930 000 eiro, ja netiks piemērots specifisks samazinājuma koeficients un lauksaimnieki nodrošinās plānoto samazinājumu.

EK apkopos informāciju par kopējo samazināšanas daudzumu, un, ja ES budžets būs pārsniegts, visām ES dalībvalstīm tiks noteikts samazināšanas koeficients. Samazinājums tiks piemērots katram atbalsta iesniegumam. Ja tiks piemērots izlīdzināšanas koeficients, nākamās pieteikšanās kārtas netiks izsludinātas.

Iepriekš prognozēts, ka brīvprātīgajai ražošanas samazināšanai Latvijā kopumā varētu tikt saņemti apmēram 9740 pieteikumu, bet kompensācijās četrās pieteikumu kārtās izmaksāti apmēram 3,8 miljoni eiro.

Tāpat vēstīts, ka kopējais EK budžets atbalstam par piena ražošanas samazināšanu ir 150 miljoni eiro visām dalībvalstīm un aptver aptuveni 1,07 miljonus tonnu piena. Plānots, ka būs četras pieteikšanās kārtas, taču, ja kompensāciju limits tiks izpildīts, kārtu skaits var samazināties.

Attiecīgā regula paredz atbalstu 140 eiro apmērā par piena tonnu, kas veidojas kā starpība starp piena apjomu, kas piegādāts piena ražošanas samazināšanas periodā, un piena apjomu, kas piegādāts tajā pašā iepriekšējā gada trīs mēnešu jeb references periodā. Valsts finansējums šajā gadījumā nav jāparedz.

Kopumā izsludināti četri ražošanas samazināšanas periodi. Nākamais periods būs par šā gada decembri, 2017. gada janvāri un februāri ar iesnieguma termiņu 9. novembrī, bet pēdējais periods attieksies uz 2017. gada janvāri, februāri un martu, iesnieguma termiņš - šā gada 7. decembris.

Lauksaimnieki šo atbalsta veidu vērtējuši piesardzīgi, norādot, ka kompensācijas demonstrē situācijas izpratni no EK puses, taču tas būs tikai īslaicīgs pasākums, turklāt summa uz ES fona nav liela un varētu beigties jau pirmajā kārtā.