"Saeimas deputātu apetīte ir bijusi liela, jo saņēmām vairākus simtus budžeta priekšlikumu. Kopējais finansējums, ko savos priekšlikumos deputāti piedāvā, ir vairāk nekā 136 miljoni eiro izdevumiem un vairāk nekā 46 miljoni eiro ieņēmumiem. Ja visas vēlmes atbalstītu, tas būtu daudz vairāk nekā jaunās politikas iniciatīvas, ko atbalstījusi valdība," informēja ministre.

No šī apjoma valdība izvēlējās rekomendēt dažus projektus aptuveni deviņu miljonu eiro vērtībā, kas, pēc ministres teiktā, no visa klāsta šķita visprātīgākie. Tiesa, deputāti vēl turpinās darbu pie priekšlikumiem un nav izslēgts, ka Saeimā tiks apstiprināti vēl citi priekšlikumi.

Reizniece-Ozola norādīja, ka Saeimā turpināsies diskusijas gan par valdības neatbalstītiem Saeimas deputātu priekšlikumiem, gan atbalstītiem. "Diskusijas būs spraigas, un pieredze liecina, ka būs vēl citi atbalstīti priekšlikumi, tomēr no savas puses valdība ir devusi ceļamaizi," atzina finanšu ministre.

Ministre atzina, ka, izskatot visus deputātu iesniegtos priekšlikumus, valdība tomēr spējusi "likumprojektos saglabāt jēgu", par ko iepriekš vienojusies valdība. "Esam noturējuši visas svarīgās lietas, kas iecerētas ēnu ekonomikas apkarošanai, ģenerāluzņēmēju atbildības noteikšanai būvniecības nozarē, kontu reģistra izveidi u.c.," sacīja finanšu ministre.

Uz jautājumu, kur plānots ņemt papildu deviņus miljonus eiro deputātu priekšlikumu finansēšanai, Reizniece-Ozola stāstīja, ka daļa līdzekļu jau bija ieplānoti, bet daļa līdzekļu tiks rasti programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

"Dažu deputātu priekšlikumi ietvēra arī alternatīvus finansējuma avotus, piemēram, paceļot akcīzes nodokli cigarillām, bet pārsvarā tie priekšlikumi, kas tiek sagatavoti Saeimā, ir balstīti uz līdzekļu samazinājumu programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"," norādīja ministre.

Tiesa, pēc Reiznieces-Ozolas domām, nav atbalstāma būtiska līdzekļu samazināšana programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", ņemot vērā nestabilo ekonomisko situāciju. "Būtu labi, ja mēs saglabātu tauku kārtiņu gan ar fiskālo rezervi, gan līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem," piebilda ministre.

Kā ziņots, nākamā gada budžeta projektam iesniegti vairāk nekā 360 priekšlikumiem, trīs gadu budžeta ietvaram - 330, bet ar budžetu saistītajiem likumprojektiem - vairāk nekā 560, aģentūra BNS uzzināja Saeimas Preses dienestā.

Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstījusi 2017.gada valsts budžeta projektu, kurā plānotie ieņēmumi ir 8,066 miljardi eiro, savukārt izdevumi - 8,367 miljardi eiro.

Salīdzinot ar 2016.gada budžetu, nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 664 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par 681 miljonu eiro lielāki nekā šogad.

Budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātā tika rasti papildu 60 miljoni eiro, kurus novirzīt kopējām iniciatīvām un nozaru prioritārajiem pasākumiem. Budžeta izdevumu pārskatīšana turpmāk būs regulāra prakse, uzsver Finanšu ministrija (FM).

Nākamā gada budžetā finansējums veselības jomai palielināsies par 64 miljoniem eiro. Palielinājums galvenokārt saistīts ar papildu finansējuma piešķiršanu veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanai. Papildu finansējums nodrošināts, panākot vienošanos ar Eiropas Komisiju par budžeta deficīta atkāpi 0,1% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), līdz ar to 2017.gadā piešķirts papildu finansējums 34,3 miljonu eiro apmērā, kā arī piešķirot papildu finansējumu jauno politikas iniciatīvu un citu prioritāro pasākumu īstenošanai.

Likumprojektus par nākamā gada budžetu, kā arī 57 likumprojektu pavadošo paketi un vidēja termiņa budžeta ietvaru galīgajā lasījumā skatīt Saeimā paredzēts 23.novembrī.