Viņa informēja, ka kopumā Latvijas uzņēmējdarbības vidē pret patvērumu meklētājiem no Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļāfrikas dominē noraidoša attieksme, proti, 74% uzņēmēju patvērumu meklētājiem drīzāk nevēlas piedāvāt darbu.

Vienlaikus Āvelniece atzīmēja - jo lielāks ir uzņēmums, jo vairāk tas ir gatavs pieņemt darbā patvēruma meklētājus. Atsaucīgākie ir lielie uzņēmumi ar 250 un vairāk darbiniekiem, proti, 56% lielo uzņēmumu būtu gatavi piedāvāt darbu arī patvēruma meklētājam. Salīdzinoši atsaucīgi ir arī vidēji lieli uzņēmēji ar 50-249 darbiniekiem, proti, 41% būtu gatavs dot darbu. Savukārt vidēji mazo uzņēmumu kategorijā (10 - 49 darbinieki) darbu bēgļiem būtu gatavi nodrošināt 29% uzņēmēju, bet mazo uzņēmēju (līdz 10 darbiniekiem) vidū - 14%.

Pēc aptaujas datiem, atsaucīgākie pret patvēruma meklētājiem Latvijā ir ražotāji - darbu bēgļiem gatavs sniegt katrs ceturtais ražošanas uzņēmums. Pakalpojumu un tirdzniecības nozarē darbu bēgļiem gatavi nodrošināt attiecīgi 15% un 14% uzņēmēju, savukārt būvniecībā dot darbu bēgļiem būtu gatavi 11% uzņēmēju.

Reģionālā līmenī, pēc aptaujas datiem, lielākās iespējas patvēruma meklētājiem ir Vidzemē un Zemgalē - darbu bēgļiem katrā no reģioniem gatavi piešķirt 26% uzņēmēju. Savukārt Kurzemē un Pierīgā - 16%. Sliktākās izredzes tikt pie darba patvēruma meklētājiem, pēc aptaujas datiem, ir Rīgā un Latgalē, attiecīgi bēgļus gatavi nodarbināt 14% un 6% uzņēmēju.

«Redzam, ka darbaspēka meklēšana uzņēmējiem ir problēma, jo pētījumā arī atklājām, ka 66% uzņēmēju pašreizējā situācijā Latvijā uzņēmumam vajadzīgā darbaspēka pieejamību vērtē kā sliktu. Vienlaikus gan jāsaprot, ka demogrāfisko apstākļu rezultātā tuvākajos gados darbaspēka pieejamība noteikti neuzlabosies, tādēļ jālūkojas, kā varam pēc iespējas vairāk cilvēku iesaistīt darba tirgū. Šādā kontekstā bēgļu iesaiste darba tirgū ir svarīga, tomēr kopējais patvērumu meklētāju skaits Latvijā ir ļoti mazs, savukārt uzņēmējiem trūkst šādas pieredzes, līdz ar to uzņēmēju piesardzība šajā jautājumā ir saprotama. Vienlaikus gan nepārsteidz tas, ka iespējai piedāvāt darbu patvēruma meklētājiem daudz atvērtāki ir lielie uzņēmumi, jo tajos ir vieglāk piedāvāt tādu darbu, kurā varētu iztikt bez plašām valodas zināšanām,» sacīja bankas «Citadele» ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Pētījumā aptaujāti 750 uzņēmumu īpašnieki un to vadītāji. Uzņēmēju aptauju un datu apkopojumu nodrošina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS. Pētījumā savu viedokli pauduši ražotāji, tirgotāji, būvnieki un pakalpojumu sniedzēji no visiem Latvijas reģioniem.

Jau vēstīts, ka 2015.gada 20.aprīlī Privatizācijas aģentūra pabeidza valstij piederošo bankas «Citadele» akciju pārdošanas darījumu, Latvijas valdības apstiprinātā investora «Ripplewood» meitaskompānijai «RA Citadele Holdings LLC» un 12 starptautisku investoru grupai kļūstot par bankas akcionāru ar 75% plus vienu akciju. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka īpašumā saglabājusi 25% bankas akciju.

Pēc aktīvu apmēra banka «Citadele» septembra beigās bija sestā lielākā banka Latvijā.