“Tie ir cilvēki, kas apzināti ārā durvīs atstāj savas atslēgas, kā arī lieto vienu slēdzeni savam seifam, guļamistabai, bērnistabai, darba vietai un grāmatvedībai. Tas ir tiešs digitālās naudas un personas datu apdraudējums, kas var kaitēt visai ģimenei,” bīstamo tendenci komentē Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics.

DDA vadītāja Sanita Igaune atklāj, ka cilvēki paši savu bīstamo uzvedību neapzinās, jo gandrīz 40% no tiem, kas visur izmanto vienu paroli, uzskata, ka lietojot internetu datorā, drošības prasības ievēro vienmēr.

Šomēnes naudas drošības kampaņas INTERNETĀ DARI KĀ DZĪVĒ ietvaros, DDA atgādina:

1. Nekādā gadījumā nepieraksti paroles! Ieteicams tās atcerēties no galvas, šifrējot vai veidojot pēc sev zināma algoritma, piemēram, izmantojot tikai sev zināma teiciena vārdu pirmos burtus un pievienojot skaitļus.

2. Katram interneta profilam izmanto citu paroli.

3. Maini retāk, tā vietā labāk lieto garas un sarežģītas paroles, kurās kombinēti vārdi, skaitļi, atstarpes.

4. Lieto paroles arī savam mobilajam tālrunim.

5. Nekad nevienam nedod savas paroles. Arī ģimenei.

Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis vērš uzmanību uz vēl kādu bīstamu pētījumā atklātu faktu: “65% no tiem, kas visas paroles glabā pierakstītas telefonā, atzīst, ka ļoti reti ievēro drošības prasības, kad tur lieto internetu un aplikācijas. Tas nozīmē, ka neapzināmies, ka mobilais telefons ir arī naudas maks un personīgo datu glabātājs, kas, nonācis nepareizās rokās, var iztukšot mūsu kabatas un radīt pamatīgus sarežģījumus pašiem, ģimenei un darba vietai.”