Rezultāti pēc 97% balsu saskaitīšanas liecina, ka pirmajā kārtā Makrons saņēmis 23,9% balsu, Lepēna - 21,4%, konservatīvais Fransuā Fijons - 19,9% un kreisais ekstrēmists Žans Liks Melanšons - 19,6%, paziņojusi Francijas Iekšlietu ministrija.

Tas nozīmē, ka bijušajam ekonomikas ministram Makronam un Nacionālās frontes līderei Lepēnai būs jācīnās vēlēšanu otrajā kārtā 7.maijā.

Francijā svētdien notika prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, kas tika rīkota pastiprinātos drošības apstākļos, reaģējot uz to priekšvakarā Parīzes centrā notikušo kārtējo islāma ekstrēmistu uzbrukumu.

Kopumā vēlēšanās startēja 11 kandidāti.

Fijons un sociālistu kandidāts Benuā Amons, kurš pirmajā kārtā spēja iegūt tikai 6,4% balsu, jau paziņojuši, ka otrajā vēlēšanu kārtā atbalstīs Makronu.

Uzrunājot savus atbalstītājus Parīzē, Makrons sacīja, ka "šis ir bezprecedenta mirklis vēsturē".

Viņš sacīja, ka pagājušajā gadā, nodibinot politisku kustību "En Marche!" ("Uz priekšu!"), viņi ir mainījuši Francijas politisko seju.

Makrons norādīja, ka nepieciešams salabot politisko sistēmu, kas pēdējos 30 gados nav spējusi atrisināt problēmas, un radīt jaunu politisko ainavu Francijā un Eiropā. Viņš solīja ievest Francijas politikā jaunas sejas un jaunus talantus.

Netieši norādot uz Lepēnu, Makrons sacīja, ka vēlas būt patriotu prezidents un iestāties pret draudiem, ko rada nacionālisti.

"Es vēlos runāt ar visiem Francijas pilsoņiem," viņš piebilda.

Arī Lepēna uzrunā saviem atbalstītājiem nodēvēja šo par vēsturisku mirkli.

"Ir pienācis laiks atbrīvot Francijas tautu no uzpūtīgās elites, kas vēlas diktēt, kā tai uzvesties," paziņoja Lepēna, kura sevi nodēvēja par tautas kandidāti.

"Pirmais solis (..) ir sperts. Šis rezultāts ir vēsturisks," sacīja Lepēna, uzsverot, ka uz spēles likta "Francijas izdzīvošana".