Inaugurācijas ceremonija notika Elizejas pilī.

Līdz ar to 39 gadus vecais Makrons, kas iestājas par Eiropas Savienību un cenšas aizstāvēt globalizācijas priekšrocības, kļuvis par gados jaunāko prezidentu Francijas vēsturē.

Pirms inaugurācijas Makrons prezidenta kabinetā tikās ar līdzšinējo valsts vadītāju Fransuā Olandu, kurš viņam nodeva Francijas kodolieroču palaišanas kodus.

Gaidāms, ka pirmdien Makrons nosauks jauno premjerministru, bet pēc tam dosies uz Berlīni, lai tiktos ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli.

Saskaņā ar galīgajiem balsu skaitīšanas rezultātiem prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā 7.maijā Makrons ieguva 66,1% balsu, pārliecinoši sakaujot galēji labējās Nacionālās frontes (FN) līderi Marinu Lepēnu, par kuru savu balsi atdeva tikai 33,9% vēlētāju.

Par savas politiskās karjeras sākumu bijušajam investīciju baņķierim Makronam jāpateicas līdzšinējam prezidentam Olandam, kurš viņu sākotnēji uzaicināja par savu ekonomikas padomnieku, bet pēc tam uzticēja ekonomikas ministra vietu vienā no sociālistu valdībām.

Taču, vēlētājiem visā pasaulē arvien lielākā mērā novēršoties no tradicionālajām partijām, arī Makrons pagrieza muguru Olandam un viņa pārstāvētajiem sociālistiem. Pagājušā gada augustā viņš pameta valdību, lai pievērstos savas centriskās politiskās kustības "En Marche" ("Uz priekšu") veidošanai.

Kopš tā laika viņam izdevies iesaistīt partijā jau 250 000 cilvēku, tādējādi apgāžot savu kritiķu apgalvojumus, ka Makronam neizdosies uzrunāt citus slāņus, izņemot gados jaunos un izglītotos pilsētniekus.