Patvēruma meklētāji no Ukrainas var cerēt uz tā sauktā "alternatīvā statusa" iegūšanu. Viens no likuma pantiem paredz, ka to piešķir ārēju vai iekšēju bruņotu konfliktu dēļ, ja persona nevar atgriezties savas pilsonības valstī vai iepriekšējā mītnes zemē. Galvenokārt patvērumu Latvijā līdz šim meklējušas personas no karadarbības pārņemtās Luhanskas un Doņeckas apgabaliem, kā arī tuvāk centram esošajiem Dņepropetrovskas un Zaporožjes reģioniem.

Oficiāli tas netiek teikts, bet var noprast, ka patvēruma meklētāji varētu saņemt atteikumu, jo viņi var pārcelties arī uz mierīgākiem reģioniem Ukrainā. Atbildīgo dienestu uzdevums esot nošķirt tās personas, kuru patiesais mērķis ir ekonomiskā migrācija. Apmierināt šādus pieprasījumus neesot valsts pienākums.

"Viņu lietas joprojām tiek izskatītas, un mēs neraidām viņus atpakaļ uz tām Ukrainas daļām, kur karadarbība nenotiek. Bet nav arī neviena pozitīva lēmuma, jo arī mēs gaidām, kādi būs risinājumi un kas notiks tālāk Ukrainā," saka PMLP pārstāve Laura Laiva.

Tikmēr biedrība "Latvijas Ukraiņu kongress" uzskata, ka prasības jāmīkstina. "Jau tagad Ļvovā un citās Ukrainas pilsētās ir daudz bēgļu vai patvēruma meklētāju. Nav jau arī līdzekļu. Saprotu arī Latviju, taču mums būtu jābūt gataviem nestandarta situācijām. Arī attiecībā uz šiem cilvēkiem, kuri spiesti pamest mājas," uzskata "Latvijas Ukraiņu kongresa" valdes priekšsēdētājs Mikola Pavļuks.

Laiva atzina, ka ir bijuši arī daži ļaunprātīgi gadījumi, kad pieteikumu izskatīšana atteikta, jo cilvēkiem nav bijis nekādas saistības ar reģionu, kur notiek karadarbība. "Viņi jau vairākus gadus dzīvo Eiropā, un, vēloties saņemt pabalstus, ko var dabūt, saņemot kādu no statusiem, viņi ir vērsušies pie mums," skaidro PMLP pārstāve.