Ģenerālis uzsver, ka NATO rīcībā nav informācijas, vai Krievijas spēki Krimā ir izvietojuši arī pašas atomraķetes, taču iekārtas, kas tur konstatētas, to neizslēdz. Tajā pašā laikā viņš norāda, ka pagaidām nav iemesla domāt par atomieroču pozicionēšanu Eiropā, lai tādējādi reaģētu uz Krievijas rīcību.

Daudzas no militārajām iekārtām, ko Krievija izmanto, var tikt lietotas divējādi – gan parastajiem, gan atomieročiem, tā tiekoties ar medijiem NATO mītnē Briselē atzina NATO spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Filips Brīdlovs, apstiprinot jau vairākkārt NATO izskanējušās bažas par Krievijas prezidenta Valdimira Putina solījumu Krimā izvietot atomraķetes. Taču, kā sacīja Brīdlovs, tas nenozīmē, ka Eiropai tagad vajadzētu sarosīties un pārdomāt savu kodolieroču pielietojumu.

„Vispirms es gribētu sacīt, ka tās nav nopietnas runas no kodolvalsts puses. Mēs pagaidām neesam redzējuši nekādas būtiskas izmaiņas," norāda Brīdlovs.

"Mums nevajag veikt nekādas korekcijas mūsu kodolpolitikā. Pirmkārt un galvenokārt, mūsu rīcībā ir droša un ļoti spējīga kodolreakcija, mūsu uzdevums ir to turēt no īstenošanas cik vien tālu iespējams," uzsvēra ģenerālis.

Raksturojot situāciju Ukrainā, ģenerālis Brīdlovs atzina, ka Krievija turpina censties „pārrakstīt starptautiskos likumus” un situācija Ukrainā kopumā saglabājas trausla. Nav pazīmju par tās uzlabošanos.

„Krievijas spēki papildina un pārvieto savas pozīcijas Austrumukrainas pilsētās un arvien ir spējīgi pārvietot lielu skaitu savu spēku, turklāt ļoti ātrā laikā, lai destabilizētu reģionu. Lai arī mēs nevaram būt pilnīgi pārliecināti par Krievijas nolūkiem, taču no tā, ko redzam, secinām, ka bruņotie spēki teritorijā nostiprinās," viņš norāda.

Atbildi parādā nav palikusi arī Krievija. Prezidenta Vladimira Putina runasvīrs Dimitrijs Peskovs sacījis, ka Rietumi var rēķināties ar asu Krievijas reakciju, ja uzdrošināsies Ukrainas teritorijā izvietot savas raķešu palaišanas sistēmas. Tas būšot milzīgs drauds Krievijas drošībai.

Vēl pirms Ukrainas konflikta Krievija asi pretojās un iebilda arī NATO plāniem izvietot pretraķešu aizsardzības sistēmas Austrumeiropas valstīs, lai gan NATO strikti noliedza, ka tās jebkad būtu domātas vērst pret Krieviju, tā vietā sistēmas bija domātas tā brīža draudiem no Irānas puses.