Viņa pastāstīja, ka arheologi atrakuši kultūrslāni, kas datēts ar laiku no 18. līdz 11. gadsimtam. Jeršova atzīmēja, ka atrastais sudraba denārijs no 11. gadsimta otrās puses, iespējams, ticis izmantots kā uz miesas nēsājams reliģisks simbols kristiešu krustiņa vietā.

Pētnieki arī atrada 11. gadsimta keramikas un triju krāšņu atliekas. Viena no tām bija akmeņu krāsns no 11. vai 12. gadsimta, kurai blakus atradās tā paša laikmeta nazītis. Netālu tika atrastas arī māla kleķa krāsns atliekas, domājams, no 11. gadsimta.

Jeršova sacīja, ka šādas krāsnis nebija raksturīgas vietējiem slāvu iedzīvotājiem, bet tās izmantojušas galvenokārt baltu tautas. Atrastā krāsns ir latgaļu tipa krāsns.

"Tas vēlreiz apstiprina, ka šajā Pleskavas piepilsētas daļā jau 11. gadsimtā pastāvīgi dzīvoja cilvēki, turklāt dažādu tautību," rezumēja Jeršova.