NATO ārlietu ministru sanāksmē tika panākta vienošanās, ka ar Melnkalni tiks uzsāktas iestāšanās sarunas. Stoltenbergs pauda, ka tas ir vēsturisks sasniegums un Melnkalne ir paveikusi ievērojamas reformas.

"NATO atvērto durvju politika ir bijusi viens no alianses veiksmes stāstiem. NATO durvis ir atvērtas. Šodienas lēmums ir tā piemērs," teica NATO ģenerālsekretārs.

Stoltenbergs arī atzina, ka ievērojamu progresu virzībā uz NATO veic Bosnija un Hercegovina, Gruzija kā arī Maķedonija. Alianse aicina šīs valstis pieturēties pie sāktajām reformām un atbalsta to mērķus.

Melnkalnes premjerministra vietnieks, ārlietu un Eiropas integrācijas ministrs Igors Lukšičs savukārt pauda, ka šis ir vēsturisks mirklis un viņa valsts šo lēmumu gaidījusi vairākus gadus. "Vēlos ļoti skaidri teikt – tās nav procesa beigas. Reformas turpināsies. Mēs veicināsim likumdošanas reformas un korupcijas novēršanas pasākumus. Uzaicinājums ir pamudinājums visām valstīm," sacīja Lukšičs.

Runājot par aso Krievijas reakciju uz Melnkalnes dalību NATO, Stoltenbergs pauda, ka šis ir 28.alianses dalībvalstu lēmums, nevis Maskavas. "Jebkurai valstij ir tiesības izvēlēties savu ceļu," teica Stoltenbergs.

Sagaidāms, ka iestāšanās sarunas ar Melnkalni varētu noslēgties jau nākamajā gadā, bet pēc tam Podgoricas dalība NATO būs jāatbalsta visu 28.alianses valstu parlamentiem. Līdz tam Melnkalne piedalīsies NATO ministru sanāksmēs, bet tai nebūs balsošanas tiesības.

Vēstīts, ka NATO valstu ārlietu ministri trešdien uzaicināja Melnkalni iestāties šajā militārajā aliansē, paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

"NATO ārlietu ministri nupat pieņēmuši vēsturisko lēmumu sākt uzņemšanas sarunas ar Melnkalni, lai tā kļūtu par [alianses] 29. dalībvalsti,” sacīja Stoltenbergs.

Krievija ir vairākkārt brīdinājusi, ka Melnkalnes uzņemšana NATO apdraudētu stabilitāti Balkānu rietumos.