Samitā piedalīsies Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Vienotība"), aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS), Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube, kā arī citi mūsu valsts delegācijas pārstāvji.

Latvijas amatpersonas piedalīsies darba sesijās, kurās tiks meklēti risinājumi NATO spējai pielāgoties pastāvošajai drošības videi, tai skaitā lemts par daudznacionālu bataljona līmeņa kaujas grupu nosūtīšanu uz Baltijas valstīm un Poliju. Tāpat aizsardzības nozares vadība piedalīsies darba sesijā, kurā diskutēs par alianses iesaisti apmācības misijā "Resolute Support" Afganistānā un eiroatlantiskās sadarbības stiprināšanu. Tāpat Latvijas pārstāvjiem paredzētas vairākas tikšanās ar saviem NATO kolēģiem.

Paredzēts, ka Varšavas samits būs iespēja atskatīties uz to, kas ir jau sasniegts kopš Velsas samita 2014.gadā - kā NATO ir mainījusies un kādus soļus spērusi kolektīvās aizsardzības stiprināšanai.

NATO samitā Varšavā tiks pārrunāti jautājumi, kas skar balastisko pretraķešu sistēmas izveidi, Baltijas gaisa telpas patrulēšanas operāciju, kiberaizsardzību, jaunizveidotās NATO sevišķi ātrās reaģēšanas vienības darbu un izlūkošanas spējas. Tāpat NATO līderi pievērsīsies NATO attiecībām ar Ukrainu un Gruziju, sabiedroto operācijām Afganistānā un Irākā, NATO - Eiropas Savienības (ES) attiecībām un citiem jautājumiem.

Sagaidāms, ka NATO Varšavas samitā tiks panākta vienošanās arī par bataljona līmeņa kaujas grupu izveidošanu Baltijas valstīs. Multinacionālās vienības vadīs Vācija, Kanāda, ASV un Lielbritānija. To darbībā uz rotācijas principa piedalīsies arī citas sabiedroto valstis. Līdz šim publiski izskanējis par vairāku NATO valstu gatavību iesaistīties kaujas grupās, tostarp šādu apņemšanos paudušas Višegradas valstis un Francija. Paredzēts, ka tādējādi Baltijas valstīs un Polijā varētu tikt izvietoti apmēram četri tūkstoši sabiedroto karavīru - pa 1000 katrā valstī. Karavīru izvietošanu plānots pabeigt līdz nākamajam gadam.

Jaunais NATO atturēšanas un drošības garantēšanas koncepts paredz to, ka bataljona vadošā valsts reģionā atradīsies pastāvīgi. Savukārt karavīri - gan bataljona vadošās valsts, gan arī to valstu, kas vēlēsies vienībā piedalīties, uzturēsies uz rotācijas principa. Arī rotācijas termiņi pagaidām netiek atklāti, tomēr sagaidāms, ka valstis varēs pašas noteikt savu rotācijas periodu.

NATO samita laikā notiks arī dažādi pavadošie pasākumi un augsta līmeņa konferences.

Reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā, kopš 2014.gada pavasara Baltijā un citās Austrumeiropas valstīs rotācijas kārtībā operācijas "Atlantic Resolve" ietvaros ir izvietoti ASV karavīri un bruņojums. Šī reģiona valstīs izveidoti arī nelieli NATO štābi - NATO Spēku integrācijas vienības, kuru uzdevums ir apkopot informāciju par reģiona drošības situāciju un koordinēt sabiedroto vienību darbības. Vienlaikus gan Baltijas, gan Polijas valdības vairākkārt ir norādījušas, ka šie atturēšanas pasākumi ir nepietiekami.

Varšavas samits norisināsies piektdien un sestdien.