Bloka paziņojumā arī piebilsts, ka 2020.gadā bloka prezidentūru uzņemsies Horvātija, kas ES iestājās 2013.gadā.

Saskaņā ar iepriekšējo grafiku Igaunijas kārta uzņemties ES prezidentūru pienāktu tikai 2018.gada janvārī, kad bija paredzētas Lielbritānijas prezidentūras beigas, tomēr pēc britu referendumā pieņemtā lēmuma izstāties no ES Lielbritānija paziņoja, ka atsakās no tai paredzētās prezidentūras.

Igaunijas premjerministrs Tāvi Reivass uzvēris, ka Igaunija ir gatava uzņemties prezidentūru pusgadu agrāk.

"Eiropas Savienībai nākamgad ir vajadzīga prezidējošā valsts, kas ir vēlas un būs spējīga noskaidrot savienības dalībvalstu intereses un mērķus, panākt vienprātību daudzos sarežģītos jautājumos. Igaunija vadīs ES laikā, kad Eiropas Savienība saskaras ar principiālu nākotnes izvēli. Mēs kļūsim par ES prezidējošo valsti pusgadu pirms termiņa, labi tiksim galā ar uzdevumiem un nepieļausim atlaides kvalitātē," norādīts Reivasa paziņojumā.

Viņš piebilda, ka Igaunija paziņoja par savu gatavību izrādīt elastību uzreiz pēc britu referenduma, tūlīt pat sākot sagatavošanas darbus.

"Prezidentūra - tā nav lieta, ar kuru var spēlēties kā ar karstu kartupeli vai tirgoties saistībā ar notikumiem valsts iekšienē - ja tas ir vajadzīgs, tas ir jādara. Tagad viss ir kļuvis pilnīgi skaidrs, un mēs varam ātri turpināt jau iesākto gatavošanos," uzsvēra Reivass.

Igaunijai uzņemoties prezidentūru pusgadu agrāk, par pusgadu būs jāpārceļ arī nākamo dalībvalstu prezidentūras termiņi, kamēr 2020.gadā ārpus kārtas šos pienākumus neuzņemsies Horvātija.

Eiropadomes prezidenta Donalda Tuska preses pārstāvis 20.jūlijā informēja, ka ES vēstnieku vidū valda "plaša vienprātība" par Igaunijas kandidatūru.

Šobrīd ES prezidējošā valsts ir Slovākija, bet 2017.gada pirmajā pusē šos pienākumus uzņemsies Malta.