Itālijas premjerministrs Mateo Renci pieprasīja, lai samita noslēguma paziņojumā nekādi netiktu pieminēti iespējami soda pasākumi pret Maskavu Sīrijas slaktiņa dēļ.

Šī prasība demonstrēja dziļās domstarpības starp ES valstu līderiem viņu mēģinājumos izstrādāt ilgtermiņa stratēģiju pret aizvien kareivīgāko Krieviju.

Ievērojami mīkstinātajā paziņojumā teikts, ka ES "stingri nosoda Sīrijas režīma un tā sabiedroto, īpaši Krievijas, uzbrukumus civiliedzīvotājiem Alepo" un aicina "nekavējoties pārtraukt karadarbību".

"ES izskata visus pieejamos variantus, ja pašreizējās zvērības turpināsies," piebilsts paziņojumā.

Agrāk izstrādātā šī paziņojuma projektā bija pieminētas sankcijas, ko ES varētu noteikt pret Krieviju Alepo bombardēšanas dēļ.

ES prezidents Donalds Tusks, kurš iepriekš bija izteicies, ka jāapsver iespējamās sankcijas, uzstāja, ka samita dalībnieki piekrituši "saglabāt ES vienotību" pret Krieviju.

ES valstu līderi šajā samitā pieminēja Krievijas īstenotos "gaisa telpas pārkāpumus, dezinformācijas kampaņas, kiberuzbrukumus, iejaukšanos politiskajos procesos Balkānos un citur", kā arī citus jautājumus.

"No šiem piemēriem ir skaidrs, ka Krievijas stratēģija ir vājināt ES," teica bijušais Polijas premjerministrs Tusks.

ES nākamajā samitā decembrī būs jālemj, vai pagarināt Ukrainas krīzes dēļ noteiktās sankcijas pret Krieviju par vēl sešiem mēnešiem.

Renci, pēc kura pieprasījuma ES rīkoja diskusiju par Krieviju, paziņoja, ka prioritātei jābūt "pielikt visas iespējamās pūles miera vienošanās panākšanai Sīrijā".

"Es uzskatu, ka nebūtu nekādas jēgas iekļaut atsauci uz sankcijām, turpretim pārējā paziņojuma daļa ir tā, ko pirmdien pieņēma ārlietu ministri," Renci sacīja reportieriem.

Francijas prezidents Fransuā Olands un Vācijas kanclere Angela Merkele ceturtdien brīdināja, ka neizslēdz sankciju noteikšanu pret Krieviju par Sīrijas Alepo pilsētas bombardēšanu.

"Viss, kas var radīt draudus, var būt noderīgs," sacīja Olands, atbildot uz jautājumu par iespējamām sankcijām. Merkele piebilda, ka "mēs nevaram atteikties no šī varianta".

Olands un Merkele arī kritizēja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par Krievijas bruņoto spēku īstenoto Alepo bombardēšanu. Olands to nosauca par kara noziegumu, un Merkele nosodīja gaisa triecienus pret šo pilsētu kā "necilvēcīgus un nežēlīgus".