Atšķirība ir tāda, ka par šakāļu nokostajiem dzīvniekiem likums atlīdzību neparedz.

Pērnavas apriņķa lauksaimnieks Urmass Āva saka, ka viņam šakāļi nokoduši vismaz 21 jēru. Pēdējais uzbrukums esot noticis pirms pusotras nedēļas, un kopējie zaudējumi mērāmi tūkstošos eiro.

Šakāļi gan lielākoties ir maitēdāji vai pārtiek no sīkiem dzīvniekiem un aitām parasti neuzbrūk, tomēr šīs ziņas vieš satraukumu.

Vides departamenta galvenais speciālists dabas aizsardzības jautājumos Tenu Talvi uzskata, ka par šakāļu uzbrukumiem ar pilnu pārliecību varēs runāt vienīgi tad, kad kāds būs tos redzējis savām acīm. "Tomēr no tiem rajoniem, kur mīt šakāļu ģimenes, pēdējā laikā tiešām saņemtas ziņas, ka šie dzīvnieki, visticamāk, vainojami uzbrukumos aitām," viņš piebildis.

Šogad šakāļu nodarītais kaitējums fiksēts 47 gadījumos, kopumā nokostas 108 un sakropļotas 16 aitas, nogalināts arī viens teļš. Departaments atzīmē, ka tas, visticamāk, varētu būt šakāļu nedarbs, lai gan pilnīgas pārliecības par to nav.

Likumdošana paredz kompensēt vilku, lūšu, lāču, roņu, Eiropas ūdeļu, jūras ērgļu, zivju ērgļu un gājputnu nodarīto kaitējumu. Kā norādījis Āva, igauņu aitu audzētāju aprindās šobrīd tiek spriests, vai šajā sarakstā nevajadzētu iekļaut arī šakāļus.

"Es kā aitu audzētājs uzskatu, ka šakālis būtu jāiekļauj kompensējamo sugu sarakstā, bet problēma ir krietni plašāka," sacījis lauksaimnieks, piebilstot, ka šakāļu skaits pārsniedz pieļaujamo, bet viņu medīšanā nekādu īpašu izdevīgumu nevar saskatīt. Viņaprāt, šakāļu populācija tuvākajā laikā būtiski jāsamazina, citādi tuvākajos gados problēma kļūs ļoti nopietna.