Obligātos eksāmenus skolēni kārtoja latviešu valodā, svešvalodās un matemātikā. Kārtot angļu valodu bija izvēlējušies 88 novada skolēni, krievu valodu 70 un vācu valodu nekārtoja neviens.

Pēc Valsts izglītības satura centra mājas lapā pieejamiem statistikas datiem, Latvijā arvien vairāk skolēnu izvēlas kārtot eksāmenus bioloģijā (10%), fizikā (8%), vēsturē (6,5%) un ķīmijā (5,5%). Arī novadā šādu skolēnu īpatsvars ir palielinājies. Šogad piedalīties centralizētā eksāmena fizikā pilotprojektā izvēlējās visi Vaboles vidusskolas 12. klases skolēni. Valstī centralizēto eksāmenu fizikā, ķīmijā un dabaszinībās pilotprojekti ieplānoti arīdzan 2016./2017. mācību gadā, lai abu gadu datus varētu salīdzināt un veikt secinājumus par skolēnu mācību sasniegumiem šajos priekšmetos. Nākamgad fizika un ķīmija tiks ierindota arī izvēles eksāmenu sarakstā.

Salīdzinot centralizēto eksāmenu vidējos rezultātus valstī 2015. un 2016. gadā, uzlabojušies skolēnu rezultāti angļu, vācu un latviešu valodā, kā arī bioloģijā, savukārt kritušies franču un krievu valodā, fizikā, ķīmijā, matemātikā un vēsturē.

Šogad pirmo reizi jaunieši varēja izvēlēties svešvalodas centralizēto eksāmenu aizstāt ar starptautiskas testēšanas institūcijas pārbaudījumu svešvalodā. Skolēni, kuri bija nokārtojuši starptautisko pārbaudījumu, varēja pieteikties un kārtot arī svešvalodas centralizēto eksāmenu.

Tradicionāli novadā vislabākie rezultāti tiek uzrādīti matemātikā, krietni vien augstāki nekā valstī. Ja valstī vidējais apguves koeficients matemātikas eksāmenā ir 30%, tad novadā – 51%. Stabili rezultāti ir arī fizikas eksāmenā (84%), ķīmijā (78%) un bioloģijā (71%). Rezultāti šajos priekšmetos ir auguši arī, salīdzinot ar 2015. gadu. Skolu griezumā vidējais apguves koeficients ir palielinājies angļu valodas eksāmenā. Pagājušā gada līmenī ir palicis koeficients krievu valodas eksāmenā. Novada skolēni ir spēcīgi arī vēsturē. Valstī centralizētos eksāmenus kārtoja 443 skolu audzēkņi, novadā – 6. Vidējais apguves koeficients valstī ir 49.9%, novadā tikai Zemgales vidusskola ir zem valstī vidējā līmeņa (37,3%). Pēc eksāmenu rezultātiem novads ierindojas ap 130 vietu starp visām skolām Latvijā.

Daugavpils novada domes Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste metodiķe Janita Zarakovska uzskata, ka jāturpina iesāktais darbs pie skolotāju latviešu valodas uzlabošanas, tāpat jādomā pie latviešu valodas pilnveides metodiskā darba un jāpaaugstina skolēnu stundu apmeklētība. Ļoti vājas zināšanas latviešu valodā ir Zemgales vidusskolā (21%), Salienas vidusskolā, Sventes vidusskolas Neklātienes programmā, kā arī Malnavas koledžas izglītības programmas īstenošanas vietā “Višķi”. “Tieši tāpēc viens no galvenajiem uzdevumiem jaunajā mācību gadā tieši vidusskolām būs vairāk pievērsties latviešu valodas mācībām. Šeit būtu nepieciešami divi virzieni. Viens – skolotāju tālākizglītība un kvalifikācijas paaugstināšana, pilnveidojot latviešu valodas zināšanas kursos un semināros. Otrs – manis jau minētā kontroles funkcija. Izglītības iestāžu vadībai būtu jāpadomā par pedagoģiskās padomes sēdēm, uzsverot latviešu valodas mācīšanu, gan arī salīdzināt rezultātus latviešu valodā attiecīgajos vecuma posmos”, tā J. Zarakovska.

Labākos rezultātus angļu valodā un vēsturē uzrādījuši Sventes skolēni, krievu valodā – Špoģu vidusskola, latviešu valodā un matemātikā – Vaboles vidusskola. Skolu griezumā šogad rezultāti kopumā ir kritušies Špoģu vidusskolas audzēkņiem, savukārt līdera pozīciju šogad ieņem Vaboles vidusskola.