Nākamā komisijas sēde paredzēta trešdien, 31.maijā, kad tiks uzklausīti abi tālāk virzītie pretendenti. Šajā dienā komisija arī pieņems lēmumu, kuru no pretendentiem virzīt apstiprināšanai Ministru kabinetā. Gala lēmums jebkurā gadījumā būs jāpieņem Saeimai. Abu personu vārdus un nodarbošanos Citskovskis atteicās atklāt, taču apliecināja, ka deviņi pretendenti pārstāvot visdažādākos sabiedrības slāņus.

Citskovskis pastāstīja, ka ceturtdienas lēmums pieņemts, izvērtējot pretendentu iesniegtos dokumentus. Pirmajā kārtā tika veikts formāls atbilstības izvērtējums nepieciešamajiem kritērijiem - atbilstoša izglītība, valodas zināšanas, darba pieredze, sodāmības neesamība un iespēja saņemt pielaidi valsts noslēpumam.

Iemesli, kāpēc septiņi kandidāti atbiruši, bijuši saistīti, piemēram, ar neatbilstošām svešvalodu zināšanām, izglītības neesamību un liegumu piekļūt valsts noslēpuma objektiem.

"Jānorāda, ka atsevišķi pieteikumi bija ļoti nekvalitatīvi sagatavoti. Bija tikai pieteikums un CV (dzīvesgājums), taču nebija papildus dokumenti - ne izglītības dokumenti, ne valodas zināšanu apliecinoši dokumenti. Tas vairāk bija mēģinājums pieteikties konkursam - paskatīties, kas notiks," uzsvēra VK vadītājs.

Otrajā kārtā tiks veiktas pārrunas ar abiem pretendentiem, kurā viņi sniegs savu redzējumu par KNAB darbības prioritātēm un attīstības perspektīvām. Tāpat komisija noskaidros šo personu pieredzi operatīvajā un izmeklēšanas darbā.

Satversmes aizsardzības birojs ir sniedzis pozitīvu atbildi par iespēju šīm abām personām saņemt pielaidi valsts noslēpuma objektiem, piebilda Citskovskis.

Pēc pretendentu uzklausīšanas komisija viņus novērtēs un pieņems lēmumu par virzīšanu apstiprināšanai Ministru kabinetā. Normatīvie akti pieļauj situāciju, kad tālāk tiek virzīti abi pretendenti, taču Citskovskis nevēlējas spekulēt par to, kāds varētu būt komisijas lēmums.

Jau ziņots, ka pieteikšanās konkursā uz KNAB priekšnieka amatu noslēdzās 30.martā. Konkursā bija pieteikušies deviņi kandidāti.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka konkursā uz KNAB priekšnieka amatu varētu būt pieteikušies atsevišķi prokurori un drošības dienestu darbinieki.

Pirmais konkurss uz KNAB priekšnieka amatu tika izsludināts jau pērn. Tajā pieteikumus iesniedza desmit pretendenti, tomēr komisija atzina, ka neviens no viņiem, tostarp bijušais KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks, nav virzāms uz konkursa otro kārtu.

Vēlāk Saeima grozīja KNAB likumu, atceļot iestādes vadītājam noteikto prasību par trīs gadu pieredzi vadošā amatā. Tas tika darīts, lai paplašinātu personu loku, kuras var pretendēt uz KNAB priekšnieka amatu.