Latvijas ostās 2018.gada deviņos mēnešos visvairāk pārkrautas beramkravas - 26,962 miljoni tonnu, kas ir par 5% vairāk nekā gadu iepriekš. Tostarp pārkrauto ogļu daudzums bija 14,883 miljoni tonnu, kas ir par 4,3% vairāk, ķīmisko beramkravu - 2,016 miljoni tonnu, kas ir par 5,3% mazāk, bet koksnes šķelda pārkrauta 1,127 miljonu tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 5,9%.

Lejamkravas Latvijas ostās šogad deviņos mēnešos pārkrautas 11,45 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 14,8% mazāk nekā gadu iepriekš. Lielāko daļu pārkrauto lejamkravu veido naftas produkti - 10,806 miljoni tonnu, kas ir kritums par 15,8%.

Savukārt ģenerālkravas Latvijas ostās deviņos mēnešos pārkrautas 10,308 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 19,8% vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā. Tostarp kravas konteineros pārkrautas 3,639 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7% vairāk, kokmateriāli - 3,6 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 45,5% vairāk, bet "roll on/roll off" kravas - 2,645 miljoni tonnu, kas ir pieaugums par 12,6%.

Līderpozīcijā pārkrauto kravu apmēra ziņā šogad deviņos mēnešos joprojām bija Rīgas osta, kurā pārkrāva 26,708 miljonus tonnu, kas ir par 4,8% vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā. Seko Ventspils osta, kurā kravu apgrozījums veidoja 15,085 miljonus tonnu, kas ir par 7% mazāk, bet trešajā vietā ir Liepājas osta ar 5,521 miljonu tonnu, kas ir par 16,2% vairāk nekā gadu iepriekš.

No mazajām Latvijas ostām lielākais kravu apgrozījums deviņos mēnešos bija Skultes ostā - 742,2 tūkstoši tonnu, kas ir par 9,3% vairāk nekā gadu iepriekš, seko Mērsraga osta ar 329,3 tūkstošiem tonnu, kas ir par 3% vairāk, un Salacgrīvas osta ar 268,6 tūkstošiem tonnu, kas ir par 34,2% vairāk.

Kopumā mazajās Latvijas ostās šogad deviņos mēnešos pārkrāva 1,405 miljonus tonnu kravu, kas ir par 14,6% vairāk nekā pagājušā gada deviņos mēnešos.

Pērn Latvijas ostās pārkrāva kopumā 61,877 miljonus tonnu kravu, kas ir par 2% mazāk nekā 2016.gadā.