Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības valdes priekšsēdētājs pauž neizpratni par plāniem samazināt reģionālo slimnīcu finansējumu, kā rezultātā ciestu gan iedzīvotāji, gan slimnīcu darbinieki, gan arī tas atstātu būtisku iespaidu uz visa reģiona attīstību kopumā.

"2011.gadā mums ir izdevies novērst Balvu un Gulbenes slimnīcu bankrotu, sakārtot finanšu plūsmu un saglabāt darbspējīgu slimnīcu, radot jaunas darba vietas un nodrošinot ārstu un pakalpojumu pieejamību reģionā. Reģionālo slimnīcu pastāvēšana ir ļoti svarīga ne tikai vietējiem iedzīvotājiem, bet visa reģiona attīstībai, turklāt ir arī vērā ņemams ieguvums pašvaldību un valsts budžetā," norāda Zeitmanis.

Viņš uzsver, ka līdz ar to nav pieļaujama situācija, kurā reģionālajām slimnīcām tiek samazināts valsts finansējums, kā rezultātā cietīs reģionu iedzīvotāji un slimnīcas darbinieki. "Jau šobrīd faktiski ap 75% finansējums tiek novirzīts ārstu un medicīnas darbinieku algu fondam, tostarp, jaunu ārstu piesaistīšanai un iedzīvotājiem būtisku pakalpojumu nodrošināšanai. Finansējuma samazinājums būtiski ietekmēs visu ārstu un pakalpojumu pieejamību reģionos, kā arī slimnīcu darbību kopumā - visu to, ko mums šo gadu laikā ir izdevis izveidot faktiski no nulles," uzsver Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības valdes priekšsēdētājs.

Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības valdes priekšsēdētājs skaidro, ka reģionālās slimnīcas ir viens no attīstības katalizatoriem, kas reģionā nodrošina jaunas darba vietas, piesaista cilvēkus un veicina novadu izaugsmi. Turklāt reģionālās slimnīcas ir pamatīgs atspaids visai veselības aprūpes sistēmai.

"Šobrīd notiek pārāk liela veselības aprūpes koncentrēšana uz lielajām pilsētām, līdz ar to iedzīvotājiem ir samērā ierobežota pakalpojumu pieejamība (atrašanās vietas un rindu ziņā), kā rezultātā veidojas mākslīgs pakalpojumu sadārdzinājums, kas pacientam, kā slimnīcas klientam nav izdevīgi. [Tāpat] autobusa biļete Balvi-Rīga-Balvi maksā vidēji 18 eiro. Samazinot valsts finansējumu reģionālajām slimnīcām, tiks smagi iedragāts viss, ko esam pēc krīzes izveidojuši, atjaunojuši un attīstījuši," skaidro Zeitmanis.

Priekšsēdētājs atgādina, ka 2011.gadā Balvu un Gulbenes slimnīcas atradās uz bankrota sliekšņa, kas tika novērsts un tika attīstīta abu slimnīcu infrastruktūra, nodrošinot ārstu un pakalpojumu pieejamību reģionā. Piesaistot Eiropas finansējumu, tika veikta abu reģionālo slimnīcu veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošanu un slimnīcas ēku rekonstrukcijas darbus. Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības kopējais investīciju apmērs ir vairāk kā 3.5 miljoni eiro.

Nākotnes perspektīvā Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība plāno piesaistīt jaunos speciālistus un ieviest jaunus pakalpojumus, lai padarītu slimnīcu vēl pieejamāku ne tikai reģiona iedzīvotājiem, bet arī tuvo pierobežu iedzīvotājiem.